Marts 24., 2017
| 09:35
|
Comments:
(1) aha, okei, es samulsu pie tā, ka, no vienas puses, jaunāki pētījumi var būt, bet tie var gan apstiprināt, gan apgāzt hipotēzi. BET tādā gadījumā izrietošs jautājums: vai mēs ņemam vērā pētījumus, kuri ir *vecāki*, bet nav minēti tekstā? (2) paga, ko? izskaidro uz pirkstiem
pieņemsim, ka autors saka: JA ((a) ārā līst UN (b) man nav lietussarga), TAD (c) es kļūstu slapjš kāda ir labvēlīga attieksme: - parādīt, ka ir situācijas, kurās pie patiesiem (a) un (b) neizpildās (c), tātad arguments nav valīds, case closed - pieņemt, ka šajā apgalvojumā ir bijis implicīts "(d) un nav citu faktoru, kas ietekmē manu slapjumu" un attiecīgi rekonstruējam argumentu JA ((a) ārā līst UN (b) man nav lietussarga UN (d) nav citu faktoru, kas ietekmē manu slapjumu), TAD (c) es kļūstu slapjš un pieņemam to kā valīdu. Bet, lai noskaidrotu, vai secinājums ir ne tikai valīds, bet arī patiess, skatāmies, vai ir pierādījumi gan (a), gan (b), gan (d), lai noskaidrotu, vai ir patiesi, ka (c) es kļūstu slapjš - vai arī šajā gadījumā (d) tiek automātiski pieņemts par patiesu, bez pārbaudes, un attiecīgi mēs piekrītam, ka (c) ir patiess? That doesn't sound right (nu tb ja nu cilvēks sēž istabā un ir apzināti to noklusējis, lai mūs piečakarētu?)
"vai mēs ņemam vērā pētījumus, kuri ir *vecāki*, bet nav minēti tekstā?"
Tas vairs nav loģikas jautājums. Vispār jau izejas dati (premisu patiesums) nav loģikas jautājums, tas ir labas vai sliktas pētījuma metodoloģijas jautājums. Ja ir vecāki pētījumi, kuru iekļaušana būtiski maina premisas struktūru, tad tas ir vai nu bad research vai apzināta manipulācija ar pieejamajiem datiem.
nu es mēģinu ne tikai tikt galā ar loģiku (ir/nav valīds), bet arī paskatīties uz patiess/nepatiess, argh, ka nemāk runāt
vai arī ir pareizi sākt TIKAI ar loģiku un pēc tam skatīties uz to, kas ir pateikts? vai tas vispār ir iespējams?
Iespējams ir, protams. Es mēdzu lietot izteicienu "iekšējā loģika". Piemēram, kad redzams, ka izejas dati ir neatbilstoši realitātei, taču pats domu gājiens ir loģisks. Bet loģika ir tikai viens no rīkiem, ko izmantot teksta analīzē, ja vien, protams, nav specifisks mērķis tikai pārbaudīt grāmatas autoru loģiku.
jā, forši, tu tā kā mani pasniedzēji, tipa es esmu beidzot samācījusies kaut kādu vienu rīku/metodi, ko var darīt, un man šķiet, ka to var darīt arī šajā gadījumā, un tad viņi visi tādi smaidīgi "nu bet tas jau nav vienīgais rīks, tu vari izmantot arī b,c,d un e, paskaties pati, kura pieeja tev sniegs labākos rezultātus" jebal acī!!! :D
nu tb mans izejas punkts ir loģikas kurss ar pakāpenisku pāreju uz teksta argumentācijas analīzi, tas ir vienīgais, ko es māku, un šitais totāli izskatās pēc naglas
/iet nošauties
Neej nošauties - es ļoti gaidīšu ierakstus par to grāmatu, jo pati neesmu lasījusi. :D
(bet nē, tādu izteiktu "iekšējo loģiku" es tur tā uz aci nenovēroju)
Ja pētījumi ir vecāki, bet ir uzskatāms, ka autoriem šie pētījumi nebija zināmi (un labvēlīguma princips - nebija zināmi, ja vien nav pierādīts pretējais) - tātad tie bija ārpus autoru zināšanu horizonta. Ja analizē loģiku atrautu no pārējā.
(Cits, ka ja nebija zināmi, bet tok bija jābūt zināmiem - tas ietekmē teksta akadēmisko vērtību, jo ir kļūda jau esošo zināšanu apkopošanas fāzē. Bet tas neietekmē loģiku. Loģiski var arī par apaļiem kvadrātiem rakstīt).
nujā, ciktāl par loģiku, tad neietekmē
- Vecākus pētījumus var ņemt, bet operatīvā heiristika te ir "ceteris paribus, jaunākie pētījumi overraido vecākos".
- Konstruktīva attieksme, IMO, te būtu "JA D ir "nav citu faktoru, kas ietekmē manu slapjumu" UN P(D | pārējās_zināšanas_par_situāciju) = augsts, TAD pieņemt, ka D apgalvojumā ir implicīts, nedaudz nočortoties par autoru, kurš nav norādījis, ka tie ir visi relevantie mainīgie, un rekonstruēt argumentu kā pēc Tava otrā punkta.
Atpako "P(D | pārējās_zināšanas_par_situāciju)", nezinu simboliņus
"Varbūtība, ka hipotēze D ir patiesa, pie nosacījuma, ka ņemam vērā pārējo, kas mums ir zināms par situāciju".
tātad ja mums ir premisas a, b un d, no kurām a un b ir formulētas argumentā, bet d ir implicīta, tad a un b mēs pārbaudām točna un d vispirms notestējam uz "vai šis ir kaut kas tāds, ko mēs zinām, ka tā ir" un, ja ir, tad uzskatām par patiesu, ja nav, tad pieliekam blakus pie pārbaudāmajām lietām?
nu tb lietussarga piemērā a un b - līst, man nav lietussarga implicītais d - nav citu faktoru, kas ietekmē manu slapjumu implicītais e - lietussargs pasargā no slapjuma
paskatāmies uz d, padomājam "nu vispār jau visādi var gadīties, labvēlīgs nenozīmē akurāt naivs" paskatāmies uz e, padomājam "nu labi, par šito dirsties jau būtu drusku perebors, turklāt tas īsti nav relevanti"
pieņemam e kā patiesu, pārbaudām d
kaut kā tā?
Jap, šis izskatās ļoti korekti.
ar "vecākiem pētījumiem" domājot "relevanti pētījumi, kurus autori būtu varējuši būt lasījuši, bet nav lasījuši/nav ņēmuši vērā, lai arī viņu laikā tie bija jaunākie pētījumi"
Jā, ja mums ir relevanti pētījumi, kas tobrīd ir bijuši pieejami un par kuriem ir pamatotas aizdomas, ka autori par tiem varētu būt zinājuši un nav ņēmuši tos vērā, tad tos var iekļaut analīzē kā papildmateriālu, sure. |
|
|