Marts 24., 2017
| 09:35
|
Comments:
- Vecākus pētījumus var ņemt, bet operatīvā heiristika te ir "ceteris paribus, jaunākie pētījumi overraido vecākos".
- Konstruktīva attieksme, IMO, te būtu "JA D ir "nav citu faktoru, kas ietekmē manu slapjumu" UN P(D | pārējās_zināšanas_par_situāciju) = augsts, TAD pieņemt, ka D apgalvojumā ir implicīts, nedaudz nočortoties par autoru, kurš nav norādījis, ka tie ir visi relevantie mainīgie, un rekonstruēt argumentu kā pēc Tava otrā punkta.
Atpako "P(D | pārējās_zināšanas_par_situāciju)", nezinu simboliņus
"Varbūtība, ka hipotēze D ir patiesa, pie nosacījuma, ka ņemam vērā pārējo, kas mums ir zināms par situāciju".
tātad ja mums ir premisas a, b un d, no kurām a un b ir formulētas argumentā, bet d ir implicīta, tad a un b mēs pārbaudām točna un d vispirms notestējam uz "vai šis ir kaut kas tāds, ko mēs zinām, ka tā ir" un, ja ir, tad uzskatām par patiesu, ja nav, tad pieliekam blakus pie pārbaudāmajām lietām?
nu tb lietussarga piemērā a un b - līst, man nav lietussarga implicītais d - nav citu faktoru, kas ietekmē manu slapjumu implicītais e - lietussargs pasargā no slapjuma
paskatāmies uz d, padomājam "nu vispār jau visādi var gadīties, labvēlīgs nenozīmē akurāt naivs" paskatāmies uz e, padomājam "nu labi, par šito dirsties jau būtu drusku perebors, turklāt tas īsti nav relevanti"
pieņemam e kā patiesu, pārbaudām d
kaut kā tā?
Jap, šis izskatās ļoti korekti.
ar "vecākiem pētījumiem" domājot "relevanti pētījumi, kurus autori būtu varējuši būt lasījuši, bet nav lasījuši/nav ņēmuši vērā, lai arī viņu laikā tie bija jaunākie pētījumi"
Jā, ja mums ir relevanti pētījumi, kas tobrīd ir bijuši pieejami un par kuriem ir pamatotas aizdomas, ka autori par tiem varētu būt zinājuši un nav ņēmuši tos vērā, tad tos var iekļaut analīzē kā papildmateriālu, sure. |
|
|