Marts 24., 2017
| 09:35
|
Comments:
Par loģiku, kā tā tiek lietota argumentācijas analīzē (cik es saprotu, tas ir drusku savādāk nekā "tīrā" matemātika)
Nu jā, es esmu saskāries tikai ar matemātisko loģiku. Uz pašām premisēm mēs nefokusējāmies. Es gan atceros mīļāko sadzīves loģikas kļūdas piemēru, ka vienādojumiem ir virziens, citiem vārdiem sakot, ja visi zaķi ēd burkānus, tad ne visi, kas ēd burkānus, ir zaķi.
Tas nav par virzienu, tas ir piemērs ar nepietiekami izvērstu jēdzienu premisās.
Tu ēd burkānus. Visi zaķi ēd burkānus. - - - (Secinājums nav iespējams, jo nav zināms, no kā sastāv kopa "ēd burkānus")
Tu ēd burkānus. Visi, kas ēd burkānus, ir zaķi. - - - Tu esi zaķis.
Es te mazāk par argumentāciju, vairāk par matemātiku. Ja tev nepatīk vārds virziens (atzīstu, terminoloģiju es tiešām vairs neatceros), tad var formulēt šādi: "visi zaķi ēd burkānus" un "visi, kas ēd burkānus, ir zaķi" ir divi dažādi viens ar otru nesaistīti predikāti. Sadzīviskās situācijās cilvēkiem ir tendence uzskatīt, ka no viena predikāta var izdarīt secinājumus par citiem, jo tīri intuitīvi tas mēdz šķist pareizi.
Es, savukārt, ar matemātisko loģiku pazīstama neesmu.
Lai gan, tieši šāda tipa piemēri (par loģisku vs. intuitīvu slēdzienu) ir loģikas kursu pašā sākumā.
Tīrā matemātika ir atvasināta no tās, ko izmanto argumentācijā, tik tāl viss ir OK . Vienkārši paralēli T/F ievieš vērtību 'nil'.
Ar zaķiem un burkāniem atšķirība ir sekojoša:
Klasiskā loģika.
'Visi zaķi ēd burkānus ir patiess tātad: Eksistē daži zaķi, kas ēd burkānus=patiess Neeksistē zaķi, kas neēd burkānus=nepatiess Eksistē daži zaķi, kas neēd burkānus=nepatiess
Matemātiskā loģika: Visi antarktīdas zaķi ēd burkānus ir patiess Eksistē daži antarktīdas zaķi, kas ēd burkānus=nav zināms (var būt gan patiess, gan nepatiess) Neeksistē antarktīdas zaķi, kas neēd burkānus=nav zināms (var būt gan patiess, gan nepatiess) Eksistē daži antarktīdas zaķi, kas neēd burkānus=nepatiess
t.i. atšķirība tajā, ko iesākt ar antarktīdas zaķiem, ja nu izrādās, ka to nav. Klasiskā loģika saka 'pirmais apgalvojums ir nepareizs', sāc no jauna; matemātiskajai nav problēmu - 'technically correct, the best kind of correct!'.
Citādi atšķirības tajā, uz ko fokusējas, teksta argumentācijai tev vairāk par pāris soļiem slēdzienos nevajadzēs (prātā neviens vairāk par kādām 6 laikam nevar paturēt), toties premisu patiesums vienmēr ir biš apšaubāms.
Matemātiskajā premisas vienmēr ir valīdas, bet slēdzienu virknes ir garas un prātā nepaturamas un satur sarežgītas darbības.
Sorry par piesiešanos, bet premisas nevar būt valīdas vai nevalīdas. Tādi var būt tikai argumenti.
Un matemātikā tās pat nesauc par premisām. |
|
|