Tīrā matemātika ir atvasināta no tās, ko izmanto argumentācijā, tik tāl viss ir OK . Vienkārši paralēli T/F ievieš vērtību 'nil'.

Ar zaķiem un burkāniem atšķirība ir sekojoša:

Klasiskā loģika.

'Visi zaķi ēd burkānus ir patiess tātad:
Eksistē daži zaķi, kas ēd burkānus=patiess
Neeksistē zaķi, kas neēd burkānus=nepatiess
Eksistē daži zaķi, kas neēd burkānus=nepatiess

Matemātiskā loģika:
Visi antarktīdas zaķi ēd burkānus ir patiess
Eksistē daži antarktīdas zaķi, kas ēd burkānus=nav zināms (var būt gan patiess, gan nepatiess)
Neeksistē antarktīdas zaķi, kas neēd burkānus=nav zināms (var būt gan patiess, gan nepatiess)
Eksistē daži antarktīdas zaķi, kas neēd burkānus=nepatiess

t.i. atšķirība tajā, ko iesākt ar antarktīdas zaķiem, ja nu izrādās, ka to nav. Klasiskā loģika saka 'pirmais apgalvojums ir nepareizs', sāc no jauna; matemātiskajai nav problēmu - 'technically correct, the best kind of correct!'.


Citādi atšķirības tajā, uz ko fokusējas, teksta argumentācijai tev vairāk par pāris soļiem slēdzienos nevajadzēs (prātā neviens vairāk par kādām 6 laikam nevar paturēt), toties premisu patiesums vienmēr ir biš apšaubāms.

Matemātiskajā premisas vienmēr ir valīdas, bet slēdzienu virknes ir garas un prātā nepaturamas un satur sarežgītas darbības.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sorry par piesiešanos, bet premisas nevar būt valīdas vai nevalīdas. Tādi var būt tikai argumenti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un matemātikā tās pat nesauc par premisām.

(Reply to this) (Parent)