Marts 22., 2017
| 21:29
|
Comments:
Mani ir vienmēr mulsinājis tas, ka zāļu reģistrēšanas process ir tik ļoti regulēts, līdz katram pēdējam sīkumam, ka lielākā daļa veicamo zinātnisko darbu ir šo noteikumu izpilde. Saprotams, ka Big Pharma nevar uzticēties, bet kā tad paliek ar zinātniekiem? Katras zāles ir citādas, un noteikumos būs minētas lietas, kas nav svarīgas, vai citreiz nebūs minēts svarīgais attiecībā uz drošību. Es biju iedomājies nedaudz lielāku zinātnieku brīvību, neatkarību, un lielākas tiesības iebilst pat savam darba devējam. Piemēram, viens pasniedzējs stāstīja par savu pieredzi, kā pētniekiem nepatīk LD50 noteikšana, jo tā būtībā ir suņu indēšana, kas nedod noderīgu informāciju.
Varbūt atbilde ir tā, ka vairums zinātnieku patiešām domā tikai par savām kolbām un publikācijām, un maz interesējas par sava darba tālākajiem rezultātiem un tā ētiskajiem aspektiem. Tāpēc regulatori viņiem neuzticas, un viss ir jādara neefektīvi, dārgi, bet stingri pēc kanoniem.
Starp citu, interesanti, vai es vietējās aprindās esmu vienīgais, kam apzīmējums "Big Pharma" primāri asociējas ar pusaudžu līmeņa edginess un folijas cepuru līmeņa paranoju?
Nē. Es arī gribēju kaut ko ironisku pateikt par to, ka farmācijas students BigPharma piesauc neironiski, bet tad pārdomāju. Oh well, tagad pārdomāju vēlreiz.
Tā patiešām ir liela un ietekmīga. Nu kā gan var nezināt par Big Pharma interešu konfliktu?
Vienmēr ir mulsinājis? Izdari sev pakalpojumu - painteresējies, kādā veidā visi šie noteikumi ir radušies.
Piemēram Helsinku Deklarācija (par izpētes ētiku ar cilvēkiem) nav tieši juridiski saistoša atšķirībā no EMA noteikumiem, kas nosaka iepakojuma fonta izmēru. Tai pašā laikā šie noteikumi neliek izcelt zāļu nosaukumu nevis zāļu ražotāju, radot grūtības farmaceitiem viegli atšķirt dažādas zāles.
Tam nav nekāda sakara ar jautājumu - kā noteiktas normas ir radušās. Kaut tā pati Helsinku deklarācija, kas, (1) dažviet ir iestrādāta likumdošanā, (2) nav vienīgais pētniecību reglamentējošais kodekss.
Šeit doma ir tāda, ka ētikas normas ne obligāti vajag reglamentēt likumdevējam, ja par tām vienojas paši pētnieki. Bet ja pētnieki šo atbildību neuzņemas, tad nu nekas cits neatliek, kā visu noteikt ar likumu.
Redzu, ka Tev arī noderētu kāds pētniecības ētikas kurss. |
|
|
|
Sviesta Ciba |