|
Marts 23., 2017
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) extranjero | 00:42
Mani ir vienmēr mulsinājis tas, ka zāļu reģistrēšanas process ir tik ļoti regulēts, līdz katram pēdējam sīkumam, ka lielākā daļa veicamo zinātnisko darbu ir šo noteikumu izpilde. Saprotams, ka Big Pharma nevar uzticēties, bet kā tad paliek ar zinātniekiem? Katras zāles ir citādas, un noteikumos būs minētas lietas, kas nav svarīgas, vai citreiz nebūs minēts svarīgais attiecībā uz drošību. Es biju iedomājies nedaudz lielāku zinātnieku brīvību, neatkarību, un lielākas tiesības iebilst pat savam darba devējam. Piemēram, viens pasniedzējs stāstīja par savu pieredzi, kā pētniekiem nepatīk LD50 noteikšana, jo tā būtībā ir suņu indēšana, kas nedod noderīgu informāciju.
Varbūt atbilde ir tā, ka vairums zinātnieku patiešām domā tikai par savām kolbām un publikācijām, un maz interesējas par sava darba tālākajiem rezultātiem un tā ētiskajiem aspektiem. Tāpēc regulatori viņiem neuzticas, un viss ir jādara neefektīvi, dārgi, bet stingri pēc kanoniem.
|
Reply
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |