//fotosintēzi nosaukt par elpošanu// Tā arī rakstīts? Afigeķ.

(Reply to this) (Thread)

mans ahujs iestājās pie "Mēness ir maza planēta"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, es gribu zināt, kas tā ir par grāmatu, tautai jāzina savi varoņi.

[mēs reiz svinīgi sadedzinājām veco Zommera ķīmijas rokasgrāmatu skolniekiem, jo tur bija rakstīts, ka varš reaģē ar slāpekļskābi, dodot vara (II) nitrātu un ūdeņradi]

(Reply to this) (Parent)

šis nav tik viennozīmīgi, starp citu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, labi, patiesībā jau stingri ņemot jebkas riņķo ap kopīgo masas centru, te mēs iebraucam semantikā, ko kā sauukt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tīkls saka, ka pagaidām tas masas centrs mums ir gana tuvu (sistēmas gravitācijas centrs vēl esot iekš Zemes), tobiš, pagaidām Mēness ir pavadonis, tak tas rupucis no mums attālinās un ar laiku gravitācijas centrs izlīdīs laukā no Zemes un tad mums te uz rokām būs dubultsistēma.

(Reply to this) (Parent)

Nē nu [astronomi mani palabos, ja kas] bet vai nav tā, ka ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni (nu vai citu sistēmas centrālo ķermeni) ir planēta, bet ķermenis, kas ap planētu - pavadonis? Tāda klasifikācija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tāda ir ideja aiz "planēta/pavadonis" nomenklatūras.

Tur ir dažas īpatnējas detaļas, par kurām matus skalda arī paši astronomi (piem., ja sistēmas "planēta un ķermenis, kas riņķo ap to" kopējais masas centrs atrodas telpā starp abiem objektiem, tad runa ir par divām koorbitējošām planētām, nevis par planētu un pavadoni), bet kopumā primārie dabiskie debesu ķermeņi (tādi, kas riņķo ap zvaigzni) ir planētas, sekundārie (tādi, kas riņķo ap kādu no planētām) ir pavadoņi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un vēl, cik es saprotu ir/ var būt brīvi planētveida ķermeņi, kas riņķo pa taisno ap galaktikas centru un (teorētiski) arī tādi, kas atrodas ārpus galaktikām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Var būt, pagaidām nav atklāti (jo novērot eksoplanētu klases objektus, kas nav kādas zvaigznes tiešā tuvumā, šobrīd īsti neatrodas mūsu iespēju robežās). Kad tādus atklās, droši vien būs kārtējās lielās debates par klasifikāciju.

(Reply to this) (Parent)

ā, ir jau arī:

https://en.wikipedia.org/wiki/Rogue_planet

(Reply to this) (Parent)

Mēness jau arī riņķo ap Sauli - vai tad ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bet pastarpinātā kārtā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nujā, var jau teikt arī, ka mēness riņķo ap galaktikas centru, kopā ar visu saules sistēmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tas viss (nosacīti, jo galaktiku kopu mērogos objektu kustība jau vairāk atgādina hidrodinamiku, nekā klasisku orbitālo mehāniku) — ap lokālās galaktiku kopas masas centru (kas gan, visticamāk, vienkārši ir koordinātas kosmiskajā telpā, bez īpaši interesanta satura). Lielākos mērogos tur vienkārši vairs nav "normālas" riņķošanas, piedevām sāk uzdarboties Lielais atraktors utt.

(Reply to this) (Parent)

Probza tajā, ka priekš tik mazas planētas kā Zeme tik liels pavadonis kā Mēness (kas ir lielāks pat par visādiem Plutoniem) ir dikti liels, tāpēc vai mums ir planēta ar pavadoni, vai tomēr dubultplanētu sistēma - nu tur vēl reizēm padiskutē.

(Reply to this) (Parent)

Problēmas ir ar definīciju 'ap ko riņķo' saule mēnesi pievelk vairāk nekā zeme (dubultplanēta), bet zemes-mēness kopējais rotācijas centrs pagaidām zem zemes virsas (planēta+pavadonis). Vairākums, protams, pieturās pie vēsturiski ierastā mēness ir satelīts, es tik gribēju norādīt, ka arī nopietnas kosmosa izpētes organizācijas reizēm tomēr mēnesi sauc par mazu planētu un to arī pamato, tas nav īsti 'melnādainie tikai Āfrikā' variants.

(Reply to this) (Parent)

nu, ja labi ieskrienas, var jau tā izdarīt. Ja piemiedzam acis, tad augs jem CO2 un režo O2, elpošana jem O2 un ražo CO2. Same shit, tikai otrādi.

(Reply to this) (Parent)