hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2006-03-02 14:34:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Jem - 24

Kad man bija 18, kādu dienu trolejbusa pieturā vēroju kādu jaunu puisi. Viņa izskatā nebija nekā uzkrītoša vai īpaša, tomēr man viņš šķita ļoti skaists. Viņš vienkārši radīja tādu jauku sajūtu. Viss viņā bija estētisks baudījums- seja, apģērbs, mati, kustības, skatiens. Viss šķita kaut kā veiksmīgi savienots. Tieši veiksmīgi. Un laimīgi. Es nezinu, vai tobrīd ilgojos pēc viņa vai būt par viņu. Iespējams, tāda dvēseliska iekāre vienmēr ietver sevī šo divu ilgu savienību.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Šodien es atcerējos šo nebūtisko notikumu, es ik pa laikam to atceros.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]etalonfunkcija
2006-03-02 16:28 (saite)
shaados briizhos mani paarnjem taa kukainju kolekcionaara izjuuta. neko jau man no tiem cilveekiem nevajag. tikai gribas vinjus caurdurt ar adatu un tad muuzhiigi priecaaties par vinju nezuudosho skaistumu (aareejo un/vai ieksheejo).
bet sajuuta 'buut par citu' arii ir ljoti izteikta. vai sajuuta 'apriit to citu, lai tas cits buutu muuzhiigi manii'. nesanaak no taa atbriivoties.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2006-03-03 12:11 (saite)
Jā, zinu to kukaiņu kolekcionēšanu, taču man laikam ir citādāk. Tās drīzāk vienkārši ir tādas bezspēcīgas ilgas pēc kaut kā laba (muļķīgas pēc savas būtības).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?