Varbūt atslēgas vārds patiesi ir svītrains frotē halāts. Jau kādu pusmēnesi apceru domu, kā būtu dzīvot tādā halātā. Dzīvot iekšā svītrainā halātā.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Sākās viss ar to, ka, veicot šādus tādus aprēķinus, konstatēju, ka stāvēt dušā ir labi, jo tam ir jēga- higiēna ir nepieciešama lieta. Blenzt zilganpelēkās flīzēs, kamēr ap kāju pirkstiem skalojas ūdens- tas ir ļoti saprotami. Labi ir arī pa tumsu nākt no veikala ar cigaretēm un jogurtu maisiņā. Tobrīd ir pilnīgi skaidrs, kādēļ notiek tieši tas- kādēļ es atrodos uz ielas un kustos- man jātiek mājās, te es palikt nevaru, te ir pavēss un tā tālāk… Bet no rīta, pussēdus gultā, viss ir citādāk. Tobrīd nav nekādas lietu izpratnes, pārāk daudz variantu un šķebinošu iespēju. Ja būtu tāds halāts, noteikti svītrains un biezs, pamatīgs halāts ar stingru jostu, es celtos, lai dzīvotu iekšā halātā.