hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2005-08-07 12:39:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:The Gathering - Like Fountains [v. 2003]

Mani nospiedumi (papīrā) ir kļuvuši tik viegli kā ar pirkstu maigi ievilkta līnija sausā sniegā. Aiz loga lapās klusi jokojas laiks. Vai tu zināji, ka viss notiek pats no sevis un pats sev? Ka koks ir izaudzis cietas mizas caurulē pats sev, un stāv te- tev līdzās- tādā pat nolūkā. Un tramvajs, kas vasaras beigās pienāk pieturā, un cilvēce, asfaltā iestigusi. Arī tu, kas sities pret sava ķermeņa sienām.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]chimera
2005-08-07 16:15 (saite)
pēdējā laikā es nevis sitos pret savām ķermeņa sienām, bet pieglaužos tām. dīvaina, sen nebijusi, laimīga sajūta.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2005-08-07 16:25 (saite)
Saprotu, man arī tā ir pēdējā laikā :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?