Vislabākais ir mirklis pirms filmas skatīšanās. Kad uz virtuves skapīša dziest puslitrīga tējas krūze, un no tikko atvērtās cigarešu paciņas plūst viegls tabakas aromāts. <?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Pēc tam paliek tikai apziņa- viss šis kā metafora dzīvei. Pat būšana šeit un tagad. Nakts. Vēsais gaiss. Dziesma, kas skan. Metafora, bezgalīga metafora nekad nenodzīvojamai dzīvei. Vai Tu tici, ka esi dzīvs? Es tā ne īpaši…