Sviesta Ciba |

hestia (

hestia) rakstīja,
@ 2005-06-10 11:02:00

Mūzika:

The Doors- You're Lost Little Girl

Un pār sarkaniem skārda jumtiem astoņos vakarā saulrieta pēdējā elpa dedzina tavu zīda dzīvi kā vecu dienasgrāmatu sadzeltējušās lapas, dedzina.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

hestia
2005-06-10 12:24 (saite)

Tas viss liek aptvert, ka nemaz neesi, manis nav, ir tikai vīzijas un šie izmētātie uzmetumi, kaut arī tie šķiet skumji un drūmi eksistenciāli, tas ir vispatiesākais un dziļākais dzīves skaistums, un sāpes ir vieglas kā silts vasaras vējš, prieks ir daudz grūtāks, atbildīgāks. Šī dīvainā dzīve spēlē mūs. Vai fatālisms nevarētu būt augstākais, uz ko spējīgs cilvēks savā pastāvēšanā?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

arteck
2005-06-10 12:52 (saite)

atzīšu, ka pats mēģinu vairāk novērtēt tos drūmos brīžus. jā, tikai mēģinu, jo šeit atkal ir emocionālās un racionālās saspēles. drūmos brīžus novērtēju racionāli, bet tik ļoti gribētos, lai šī apziņa pārņemtu visu esību, visu ķermeni. labi ir labi. labi ir normāli. normāli ir vidēji, mēreni, mierīgi, viens plūdums. negribu tur atrasties vislaik. man drūmie brīži liek aptvert to, kas jādara tālāk. kas jādara līdz nākamā stāva trepjutelpai. vispār jau iznāk to visu ļoti strupi izteikt, bet šodien tā nāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	hestia 2005-06-10 13:00 (saite)
	Es parasti domāju- līdz nākošā stāva trepjutelpai ir jāuzkāpj, jānogurst un jāapsēžas uz palodzes, tad ir tā skaisti... (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	arteck 2005-06-10 13:19 (saite)
	nu ja, es ar' tāpat to bildi redzu :) (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Navigate: