hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2013-05-15 22:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodien aptvēru, ka jau kādu laiku manī ir iestrādājies paradums vakarus pavadīt ar alus pudeli. Vai divām. Mēs ar dzīvi esam nedaudz aizsapņojušās. It kā būtu apsēdušās uz lieveņa ar cigareti un nesteidzīgi vērotu, kā paiet vasara, kā lēnām izzūd laiks, it kā tā nekad nebūtu bijis. Paklusi mums līdzās ir piesēdis kaķis, tāds pats laika vērotājs kā mēs, nesaistīts. Varbūt laika arī nekad nav bijis. Tikai muļķības. Stundu, dienu un nedēļu  Šobrīd mums vairs neko nevajag. Mums ar dzīvi. Ne vienai no otras, ne no citiem cilvēkiem. It kā mēs nemaz neeksistētu šajā pasaulē. Mēs vairs nelecam klasītes, nespēlējam gumijas, mēs vairs neielīpam citu cilvēku austajos nozīmju tīklos. Tā ir ļoti atbrīvojoša sajūta. Būt absolūti brīvai no citiem. Es gandrīz varu noticēt tam, ka eksistēju, ka esmu es. Šo atvaļinājumu es labprāt pastieptu garāku. Un turpinātu žūpot. Vien šovakar jau skaidri iezīmējās sajūta, ka alus rūgtā garša mutē sevi ir izsmēlusi.
Tad tāds ir vecums, es brīžiem pieķeru sevi nodomājam. Šī labdabīgā vienaldzības sajūta asinīs. Tad beidzot es to jūtu. To, kā turpināsies dzīve. Un tas nemaz nav tik briesmīgi, kā gaidīju. Patiesībā ir tā, it kā no manis būtu izvilkts pūžņojošs svešķermenis. Vairs nav tās sāpju pulsācijas, patiesi nemaz nav vairs.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]augsne
2013-05-17 00:54 (saite)
Jūtamies mēs visādi, bet ir nemainīgas lietas, kā, piemēram, tā, ko uzrakstīju. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2013-05-17 10:43 (saite)
Tas ir jauki, ka kaut kāda manis daļa spēj saglabāt nemainīgumu vismaz kāda cita idejā par mani, kamēr cita manis daļa izbrien tumšus brikšņus, tas patiesi ir pasakaini, paldies :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?