hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2013-05-15 22:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodien aptvēru, ka jau kādu laiku manī ir iestrādājies paradums vakarus pavadīt ar alus pudeli. Vai divām. Mēs ar dzīvi esam nedaudz aizsapņojušās. It kā būtu apsēdušās uz lieveņa ar cigareti un nesteidzīgi vērotu, kā paiet vasara, kā lēnām izzūd laiks, it kā tā nekad nebūtu bijis. Paklusi mums līdzās ir piesēdis kaķis, tāds pats laika vērotājs kā mēs, nesaistīts. Varbūt laika arī nekad nav bijis. Tikai muļķības. Stundu, dienu un nedēļu  Šobrīd mums vairs neko nevajag. Mums ar dzīvi. Ne vienai no otras, ne no citiem cilvēkiem. It kā mēs nemaz neeksistētu šajā pasaulē. Mēs vairs nelecam klasītes, nespēlējam gumijas, mēs vairs neielīpam citu cilvēku austajos nozīmju tīklos. Tā ir ļoti atbrīvojoša sajūta. Būt absolūti brīvai no citiem. Es gandrīz varu noticēt tam, ka eksistēju, ka esmu es. Šo atvaļinājumu es labprāt pastieptu garāku. Un turpinātu žūpot. Vien šovakar jau skaidri iezīmējās sajūta, ka alus rūgtā garša mutē sevi ir izsmēlusi.
Tad tāds ir vecums, es brīžiem pieķeru sevi nodomājam. Šī labdabīgā vienaldzības sajūta asinīs. Tad beidzot es to jūtu. To, kā turpināsies dzīve. Un tas nemaz nav tik briesmīgi, kā gaidīju. Patiesībā ir tā, it kā no manis būtu izvilkts pūžņojošs svešķermenis. Vairs nav tās sāpju pulsācijas, patiesi nemaz nav vairs.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hestia
2013-05-16 22:42 (saite)
Es tieši to domāju par Tevi :) Nopietni. Ja kādam te vajag grāmatu, tad tā esi Tu. Es par daudz rakstu par sevi, kā tāds bērns. Zini, es ļoti mīlēju Tavus senos ierakstus, mēdzu iegriezties un palasīt, un tagad ir žēl, ka laikus nesarūpēju sev kopiju. Bet tagadējie Tavi teksti ar savu spēku un patiesumu brīžiem "gāž no kājām". Ir vairāk dzīves skaudruma, realitātes, mazāk pasaku. To var izteikti just.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?