hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2004-11-14 14:41:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Placebo- Miss Moneypenny

Klausoties šajā pazudinošajā dziesmā, viss atgriežas. Nē, viss aizvien ir tāpat. Kā pirms diviem gadiem. Toreiz un šodien sajūta, it kā es būtu pamodusies no dziļa miega kādam rokās. Pati sev. Un sprogaino matu īpašniecei dzīvei, ar kuru nav ko iesākt, jo tā ir kā lelle. Acis uz metāla stienīšiem, pieceļot stāvus- atveras, noguldot- aizveras.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Tāpat kā toreiz, sēžot sarkanā tramvajā pāris stundu pēc pusnakts kopā ar M. Kā viņa to prata... Kā viņa prata tik pašsaprotami tur sēdēt un skatīties. Aiz loga visa pasaule un dzīve, kuras vienmēr ir par daudz un vienmēr par maz.

Tas bija tonakt. M. mikrorajons, M. sarkanie tramvaji, M. naktskrekls uz manas ādas, M. kasete ar Dzelzs Vilku Palodzi, es nespēju iemigt. Bet no rīta viņa man iedos disku ar šo dziesmu, un es izkāpšu pelēkas dienas vidū ar sīku dubļu pleķīti uz svārku malas. Es nekad vairs neesmu spējusi aizmigt. Dzelzs Vilku Palodze tumsā skan mūžīgi.

Tonakt tramvajā es gribēju pajautāt M., vai viņai patiesi visa ir gana šonakt. Viņa tā izskatījās. Bet es nejautāju. Es gulēju tumsā un klausījos, kā kasete ritina savu lentu, kā sīkā čērkstoņa atbalsojas klusumā, kā gludais audums pārklāj manu ādu, kā mati gurkst uz spilvena, kā ārpustramvaja dzīve mehāniski aizver savas acis uz metāla stienīšiem, jo ir noguldīta, es klausījos, kā tā tās no rīta atvērs, zem dušas pabāzta, kā tā klusēs manās rokās, izkāpjot pie Centrāltirgus, un cilvēce uz ielām.

Tonakt tramvajā, pāris stundu pēc pusnakts sēžot pretī M., kurā viss izskatījās pašsaprotami, es pamodos rokās sprogainai lellei, ar kuru nav ko iesākt. Pirms diviem gadiem es pamodos ar mazliet mazāk cerībām. Un nekad vairs nespēju aizmigt.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]cecex
2004-11-15 11:04 (saite)
«Pazudinoshajaa dziesmaa» - labi teikts. Un piekriitu shaada apziimeejuma mineeshanai saistiibaa ar Dzelzs Vilka muuziku. Kad pirms 2.5 gadiem izshkjiiros no savas pirmaas miilestiibas, naktii nevareeju aizmigt, bet fonaa skaneeja Dzelzs Vilks. Tiesa, 3 gadus jaunaaks albums — Lai arii Tu buutu ar mani. Vienu no dziesmaam biju uzlicis uz repeat. Interesanti, ka tagad, nedzirdot to, nevaru atmineeties, kura dziesma taa bija.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]hestia
2004-11-15 11:16 (saite)
Pazudinoša laikam tādēļ, ka mūzikai piemīt lieliskas spējas aplipt ar kāda laika posma emocijām, un atliek tikai pēc kāda laika to paklausīties, lai viss atgrieztos. Bet Dzelzs Vilks, hm, nezinu. Nekad neesmu īpaši aizrāvusies, ir tikai viena dziesma, ko patiesi mīlu- tā ir no viņu pirmā albūma "Teared Scare"... Bet klausīties Dzelzs Vilka Palodzi tumsā un nespēt iemigt- tas gan... Varbūt tā dziesma bija "ciemats"... :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cecex
2004-11-15 14:13 (saite)
jo veelaak peec noteiktaa posma dzirdi konkreeto ar taa laika izjuutaam aplipusho dziesmu, jo mazaaka ir taa emociju deva, kas atgriezhas. protams, ja meegjini iedziljinaaties vecajaas emocijaas, efekts var buut lielaaks

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2004-11-15 14:17 (saite)
Tā arī ir, protams, bet ir tādi laikaposmi, kas nekad nav nolipināmi...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cecex
2004-11-15 14:48 (saite)
iisti negribeetos piekrist. domaaju, ka galu galaa pelnu kaarta virs gailoshajaam ogleem sakraajas tik bieza, ka ogles apdziest. un tad vairs nekaada puushana liesmas neatgrieziis, ja vien netiks iesaistiits degshkjiidums un seerkocinji.
turklaat neesi tik veca, lai teiktu «nekad».

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2004-11-15 14:51 (saite)
Nu, jā, pareizi "nekad" ir pārāk fatāls vārds. Mans "nekad" bija domāts kā "līdz šim". Droši vien Tev taisnība. Pelni nosmacē ogles. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cecex
2004-11-15 15:29 (saite)
laiks dziedee visas reetas - veca, it kaa banaala, bet vareetu buut arii diezgan patiesa fraaze

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2004-11-15 15:49 (saite)
Es drīzāk tektu, ka laiks nomaskē visas rētas. Būtībā jau nekas nezūd, īpaši nepiepildītais, tas tikai it kā kļūst neaktuāls, bet uz ādas tomēr paliek. Izmaiņas ir- domā par to mazāk. Bet dziedē, jau dziedē... :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?