hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2004-11-08 15:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Coldplay- Trouble

Katru rītu pamostoties ar skatu pret logu, ir tāda dīvaina sajūta. Pirmais, kas ienāk prātā- kļūda, neveiksme, nepareizi, noziegums, grēks. Kādreiz bija jautājums- kur es esmu, kas es esmu. Tagad tas ir izzudis. Palikusi tikai sajūta, ka kaut kas pilnīgi noteikti ir ne tā, kā pieklātos. Sajūtas absolūtums šokējošs.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Pēc tam spogulī ir apšaubāmas kvalitātes acis ar „nu un!?” vadlīniju. No dušas izkārpīti, glumi, slapji mati. Tvaika gludeklis, veļasmašīnai aizbāzta rīkle. Jauna „Caines” paciņa, gari svārki, piekārtotas lencītes. Telefonrēķins tāds mitrs, no pastkastes izvilkts. FHM numurā Pamelas krūtis izskatās kā divas bumbas bez galiņiem, jo tie ir aizsegti. Skatos ilgi, bet nespēju tos apaļumus asociēt ar krūtīm. Un domāju, ka viņa taču bija izņēmusi to silikona varzu. Bet viņai ir skatiens kā no... No kurienes? Kaut kur zem piecpadsmit pēdām sniega kā Nick Cave dziesmā.

Vēl tagad viņa rēgojas manu acu priekšā. Nedaudz nostiepusi biksītes uz leju un ar piecpadsmit pēdu skatienu. Kājās rūpīgas augstpapēžu kurpes, viņa karājas gaisā kā feja ar divām smagām iepirkumu somām krūšu vietā. Un naba kā naba. Tunelis bez gaismas stariņa galā. Urbjošs caurums vēderam pa vidu. „Es esmu malacis!” viņa nez kāpēc pēkšņi izmet. „Tu esi malacis!” es pamāju ar galvu, un acis saka „nu un!?”.

„Mēs visas esam malači!” korī iedziedas pārējās FHM meitenes ar gluži tādām pašām kājām, vēderiem un nabām, pat apakšveļu komplekti daudz neatšķiras. „Jā, jā,” es pamāju mēneša studentei. Viņas pozē zem piecpadsmit pēdām. Un es uzlieku ledainu roku uz savas sīvās odziņas pakrūtē. „Dzīve ir skaista. Nu un?!” saka sīvā odziņa. „Tā gan, mīļā, tā gan...”

P.S. Man mēdz šķist, ka es staigāju, sapinusies nenogrieztā nabassaitē, kas mani savieno ar mani. Ne slikti, ne labi.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]cecex
2004-11-09 12:36 (saite)
atbildes ir noderiigas, ja taas ir pareizaas atbildes, ja taas ir atbildes, uz kuraam klusiibaa esam cereejushi. ja tomeer izradaas, ka atbilde ir pavisam cita, tas var buut nepatiikami.

ljoti tehniski pieej jautaajumam «kaapeec esmu». es to saprotu mazliet savaadaak. bet tas nu taa.

radaas iespaids, ka Tev nepatika kruutis, bet savu pozitiivo veerteejumu apakshveljai noraadiiju kaa pretstatu kruutiim, kuras man nepatika. sapratu, ka FHM Tev shkjiet paaraak shablonisks

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2004-11-09 12:47 (saite)
Šabloniks? Nē, vispār es neesmu domājusi par to, vai man patīk, vai nepatīk FHM. Tāpat ir ar Pamelas krūtīm. Tā nav mana sfēra. Reizi mēnesī es to būšanu izšķirstu un izlasu to, kas mani interesē. Bet, ja godīgi, man vispār nepatīk žurnāli, varbūt pat prese kā tāda. Es labprātāk ziņas izlasu internetā vai paskatos TV.
Mana tehniskā pieeja attiecīgajam jautājumam ir tādēļ, ka cita pieeja ir neauglīga. Protams, es esmu tādēļ, ka esmu piedzimusi, arī tādēļ, ka dzīvošanai ir savas pievilcīgās puses, arī tādēļ, ka man ir vēlmes, kuras gribu realizēt u.t.t. Bet jēga? A jēgas nav. Vai ir tik, cik mēs to izdomājam. Aptuveni tāds ir mans domu gājiens attiecībā uz manu pastāvēšanu.
Atbildes mums ir vajadzīgas, lai nekristu kaunā savā acu priekšā. Bet atbildes ir mainīgas un mānīgas. Manai draudzenei, piemēram, ir teorija, ka cilvēks rada mākslu tikai tādēļ, lai nejustos pazemots. Tāpat ir ar atbildēm. Mēs pārāk labi dzīvojam, mums ir pilni vēderi un jumts virs galvas, un laiks, lai domātu. Tādēļ mēs mūkam no pazemojuma, meklējot atbildes. Es sev izdomāju vienu- ilgdzīvotspējīgu- esmu te kaut kā tā piedzimusi, tādēļ man te kaut kā tā ir jādzīvo.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cecex
2004-11-09 13:05 (saite)
njemot veeraa, ka pats straadaaju presee, par taas tiikamiibu vai netiikamiibu neizteikshos

«kaut kaa taa» izklausaas peec eksisteeshanas nevis dziivoshanas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2004-11-09 13:10 (saite)
Kāda ir atšķirība starp dzīvošanu un eksistēšanu- tas varētu būt labs jautājums. Bet beigās viss vienmēr ir atkarīgs no uztveres. Eksistēšanai Tu varbūt piedēvē rīta kafiju un pusdienu picas šķēli, bet dzīvošanai savas vēlmes, iespaidus, jūtas. Un tomēr viens bez otra nevar. Varbūt nevajag atdalīt- galu galā ikviens no mums gan dzīvo, gan eksistē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]cecex
2004-11-09 13:22 (saite)
esmu vienispraatis;)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hestia
2004-11-09 13:30 (saite)
:)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]nausee
2006-07-07 09:20 (saite)
Es ticu, ka jebkurš šeit ir nācis ar savu uzdevumu un dzīvo, lai attīstītos - garīgi - aizbēgot no dzīves tu tiec it kā atsviests atpakaļ, un viss jāsāk no sākuma. Loģiskā pēctecībā: jo vairāk pretosies, jo smagāk būs visu atsākt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?