Šabloniks? Nē, vispār es neesmu domājusi par to, vai man patīk, vai nepatīk FHM. Tāpat ir ar Pamelas krūtīm. Tā nav mana sfēra. Reizi mēnesī es to būšanu izšķirstu un izlasu to, kas mani interesē. Bet, ja godīgi, man vispār nepatīk žurnāli, varbūt pat prese kā tāda. Es labprātāk ziņas izlasu internetā vai paskatos TV.
Mana tehniskā pieeja attiecīgajam jautājumam ir tādēļ, ka cita pieeja ir neauglīga. Protams, es esmu tādēļ, ka esmu piedzimusi, arī tādēļ, ka dzīvošanai ir savas pievilcīgās puses, arī tādēļ, ka man ir vēlmes, kuras gribu realizēt u.t.t. Bet jēga? A jēgas nav. Vai ir tik, cik mēs to izdomājam. Aptuveni tāds ir mans domu gājiens attiecībā uz manu pastāvēšanu.
Atbildes mums ir vajadzīgas, lai nekristu kaunā savā acu priekšā. Bet atbildes ir mainīgas un mānīgas. Manai draudzenei, piemēram, ir teorija, ka cilvēks rada mākslu tikai tādēļ, lai nejustos pazemots. Tāpat ir ar atbildēm. Mēs pārāk labi dzīvojam, mums ir pilni vēderi un jumts virs galvas, un laiks, lai domātu. Tādēļ mēs mūkam no pazemojuma, meklējot atbildes. Es sev izdomāju vienu- ilgdzīvotspējīgu- esmu te kaut kā tā piedzimusi, tādēļ man te kaut kā tā ir jādzīvo.