Tu dzīvo tagad, pašlaik- es sev bieži audzinoši atgādinu. Tu dzīvo. Pat mirklī, kad pāršķel ar cirvi pārāk resno malkas pagali, kad pieskaries koksnei un ieelpo tās smaržu. Lēnām. Bet laiks vienalga, laiks ir piezīdies tev pie kakla kā dēle, caurspīdīgi pelēka.