Privāta īpašuma galvenā problēma ir tā, ka jāiet ārā (un jācilā sniega lāpsta) tieši tad, kad to vismazāk gribas. Jau ieraugot mīnus desmit termometra stabiņā, esmu spējīga nosalt līdz kaulam, kur nu vēl, reāli saskaroties ar šo apburošo temperatūru. Tomēr neko. Uzvilku visbiezākās treniņbikses, zem kurām visbiezākās zeķbikses, vilnas zeķes, ielīdu bērnības dienu ziemas jakā, kura man nezkādēļ divreiz par lielu, uzmaucu vēl galvā bērnišķīgu cepuri un apbruņojos ar šķiltavām un sveci, lai dabūtu vaļā šādas tādas aizsalušas slēdzenes. Vismaz mana vīrusa infekcija (vai kas tas par nelabo, kas sēž manī iekšā) arī dabūja paelpot svaigu gaisu. Ko Jūs vispār velkat mugurā pie tādām temperatūrām? Man joprojām nav skaidrs, kā apģērbties salā. Apģērbties tā, lai būtu arī daudz maz prezentabls izskats.