Ļoti skaists gandrīz ziemas rīts. Savā ziņā man pietrūkst sala. Tā padziļinātā klusuma. Zvaigžņu aukstā un tālā spožuma. Suņu rejas naktī. Bezpretenciozās vientulības sajūtas, kad zini, ka esi iesprostots relatīvā siltumā, kamēr ārā- no loga otras puses- tev virsū biedējoši spiežas Antarktīda, atiezusi savus nopulētos, sniegbaltos zobus priežu galotnēs.