Vakarā skatījos Last Night, un tas man atsauca atmiņā visu, ko es nemīlu dzīvē. Pēc tam iestigu atbaidošā bezmiegā, domājot par lietām, par kurām jau sen esmu aizliegusi sev domāt. Pusčetros no rīta padevos rozā ripiņas (lexotanil 3mg) aicinājumam. Tā mani ievilka miegā, smagi un mokoši, tā, it kā es stigtu iekšā purvā. Tieši tā, kā to prot tikai rozā ripiņa. No rīta manas acis spogulī ir kā vecs dīķis, kā aizaudzis ezers. Tādā krāsā. Es ielienu sūnzaļā džemperī un uzsmērēju uz plakstiem zaļas ēnas. Esmu aizgulējusies. Patiesībā es joprojām turpinu gulēt. Rozā ripiņa tik ātri neizvēdinās. Dienas šodien nebūs.