Kad es ieskatos spogulī, tur ir tikai kaut kādas nabadzīga paskata acis, tādas kā seklas, izsmeltas, tās tā savādi manī noraugās- you really exist, huh? Seja ir bāla un tukša, nedaudz uzkarsusi vai varbūt manas rokas ir sasniegušas jaunu ledainuma pakāpi. Par maz miega, par daudz rakstīšanas, un stāsti ir dēles. Es sevi neatpazīstu.