Es gribēju pierakstīt sapni, bet no rītiem mans rokraksts ir noguris.

Rudens ir piespiedis savu neveselīgi bālo vaigu pie mana loga no otras puses. Un skatās ar tādu maigu skatienu. Un tā acis ir vitāli tumšas kā divi melni bezdibeņi. Un tā acis ir kā eņģelim pusaudžu vecumā, 15 vai 16 gadus vecas apaļas pogas.

Svētdienai būtu jābūt ar pankūkām un sauli, un izgrieztai ārpus šī ērtā pelēko dienu sliežu ceļa, bet mana virtuve ir atdzisusi. Un man negribas tajā ieiet. Plīts virsma, plaukti un skapīši tinas aukstā miglā. Īstenībā es nemaz nezinu, kas tāds īpašs pankūkās.