hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2009-10-11 10:25:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Bat For Lashes - Glass

Es gribēju pierakstīt sapni, bet no rītiem mans rokraksts ir noguris.

Rudens ir piespiedis savu neveselīgi bālo vaigu pie mana loga no otras puses. Un skatās ar tādu maigu skatienu. Un tā acis ir vitāli tumšas kā divi melni bezdibeņi. Un tā acis ir kā eņģelim pusaudžu vecumā, 15 vai 16 gadus vecas apaļas pogas.

Svētdienai būtu jābūt ar pankūkām un sauli, un izgrieztai ārpus šī ērtā pelēko dienu sliežu ceļa, bet mana virtuve ir atdzisusi. Un man negribas tajā ieiet. Plīts virsma, plaukti un skapīši tinas aukstā miglā. Īstenībā es nemaz nezinu, kas tāds īpašs pankūkās.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hestia
2009-10-11 13:31 (saite)
Man ir grūti iedomāties, ka var nolobīt izdomājumus kā olas čaumalu un ieraudzīt kaut kādu realitāti. Varbūt vienīgi daba, kaut kur atstāta savā vaļā, ir bez izdomājumiem. Bet pat mūsu skatieni ir izdomāti, jau tik sen apauguši ar visādām idejām un zināšanām, un priekšstatiem, un teorijām, un maldiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]f_a_s
2009-10-11 13:39 (saite)
Tev taisnība. to chaumalu nevar nolobīt
bet tas arī nav jādara
tikai jāapzinās, kas ir izdomājums, un kas patiesība
jāatšķir viens no otra un tad izveidojās tāds kā filtrs
- novelc brilles un redzi patiesību.
uzliec atpakaļ un redzi kā ierasts, tomēr joprojām zini, kas ir uzzīmēts uz briļļu stikla un ir izdomājums, un kas ir īsts un noņemot brilles nepazudīs

tas ir prāta elastības jautājums


(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?