hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2004-09-22 11:28:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Antonio Vivaldi- The Four Seasons

Viss ir kā tas blāvais saules spīdums. Ar rūgtu kafiju, pelnutraukā izsmēķi un sērkociņi, matusuka smej. 24 stundu laiks ar no rīta cerīgi iedegtu jautājuma zīmi, prasīgu pusdienlaiku un rāmi uz ceļiem noslīgstošu pēcpusdienu. Vakars ir un paliek vakars. Pienākums pret tumsu. Septiņas stundas miega, septiņpadsmit stundas blāvuma. Hoetica ATU nograbina atkritumu konteinerus, garām aizčāpo dzērājs pēc dienišķās devas, no pagalma izrūcina tumši zils golfiņš, izkāpj jauna sieviete, aizver vārtus, vējš izmēda viņas frizūru. Tālumā virs stīvajiem kokiem drūzmējas mākoņi. Zem kājām slapja zāle, pilna blāvu, divdesmitčetrās stundās iekaltu siržu. Svētā kāju samirkšana.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hestia
2004-09-24 22:17 (saite)
:)paldies!
Iespējams, šī iezīmes atkal atdzims- tā jau mēdz notikt. Bet varbūt tā ir novecošanas sastāvdaļa- nav vairs tās emocionalitātes, kas ļauj vienā mirklī uzlikt uz papīra samērā daudz. Pašlaik radu personiskāka rakstura lapu, kurā ievietošu arī visu gadu gaitā sakrāto dzejiskumu apkopojumu izlases veidā, lai varētu teikt tādu kā finita.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?