Vai tu kādreiz notici, ka patiešām te esi? Vai tu kādreiz līdz galam notici, ka dzīvo? Ka dzīvo tagad, te, šajā laikmetā? Varbūt tu izvairies tam noticēt? Varbūt tas vienmēr ir bijis pārāk neticami? Tas ir kā fona mūzika, ko tu klausies. Tava dzīve ir tāda. Tu piefiksē, ka vokāls ir maigs un mierīgs, tomēr mūziku tu patiesībā nemaz nedzirdi. Tu to nespētu atsaukt atmiņā. Tā izkrīt tev cauri.