Pēdējā laikā rodas sajūta, ka visa cilvēce saveļas mokošos pikučos ap lielveikalu kasēm. Sievietes atglauž matus un ļauj vējam noasināt vaibstus. Izzūd nesavākto cirtu mistērijas. Mēs esam kā uz delnas. Mūsu pirkumi grozos uzzīmē mūsu vājības un nelāgos ieradumus. Mums nav ko slēpt. Mēs pelnām, pērkam un ēdam.
Es sāku milēt šo laikmetu. Mīlēt ar tādu skaudri skumju spēku. Kaut kas man tajā patīk. It kā tas zīmētu bezpersoniskas un vieglas bojāejas līkni. Atvieglojošu. Tas vairs nav farss. Tās ir vienīgās atlikušās iespējas.