kaa reiz vakar sāku lasīt stikla pērlītes. trāpīgi. tā pati Heses t.s. "feļetonistu kultūra". un es vēl nevaru saprast vai gribu, lai šis laikmets mainās vai negribu - ja mainīsies, par ko tad varēšu sūdzēties, un uz ko varēšu skatīties no augšas, vienlaikus sajūtot ka brīžiem skatos no augšas pati uz sevi? nezinu, vai es vairāk neizbaudu tieši šo juku laikmetu :)