hestia ([info]hestia) rakstīja,
@ 2006-08-26 12:35:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Sēžu svešā matracī, klausos svešu mūziku, rakstu pie sveša datora un saprotu, ka mēs ar Dzīvi atkal esam lelle un bērns. Es vēl atceros, kā tas ir- plēst nost lellei ekstremitātes tikai tādēļ, ka to var izdarīt. Esmu nosirmojusi, bet ne pieaugusi (pa šo laiku). Un āboli atkal guļ zālājā, un laiks atkal notiek nenotiekot, un mēs monotoni elpojam, un tas izsaka visu, tikai man vairs neviena netrūkst, pat izlikšanās par sevi ne. Man vairs nav ilūzijas, ka tas spēj trūkt.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hestia
2006-08-30 09:00 (saite)
Jā, kā ar filmas skatīšanos? Varbūt varētu nākamnedēļ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]sin
2006-09-04 12:07 (saite)
kad brīvāks vakars...

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?