THE BLOG

nupat izgāju DEUS EX: HUMAN REVOLUTION. nē nu, es pat nezinu, ko lai saka. šī spēle bija kaut kas īpaši patīkams. lielisks stāsts un vēl lieliskāks soundtracks, aptveroša atmosfēra, interesantas sižetiskas izvēles, vobšem better than sex. definitely.

vienīgais, kas man vienmēr spēlēs ir besījis - roboti. nu tie droni, kas ripinās apkārt uz maziem ritentiņiem un ir aprīkoti ar ieročiem. man vienmēr viņi ir izraisījuši paniskas bailes, un es nesaprotu kapēc. like, šajā spēlē varēja uzhakot termināli un nospiest pogu, kas pavērš šos robotus pret citiem cilvēkiem, un tad skatīties asinspirti. katrā šādā ainā es sēdēju uz krēsla malas, iekrampējies galdā, pa vidu starp vieglu triumfu un pilnīgu izmisumu. es vēl atceros, kad kādreiz spēlēju KOTOR, kur arī bija vesela kosmosa stacija, kur kalpotājroboti bija pavērsušies pret strādniekiem - arī toreiz manī valdīja nenormāla panika, kad es vazājos pa tās stacijas gaiteņiem. like, man šie viegli uzhakojamie roboti sagādā daudz lielākus emocionālus pārdzīvojumus nekā DEAD SPACE spēlēšana. es absolūti viņus ienīstu kā sugu.

otherwise manā dzīvē vēl notiek visāda neinteresanta huiņa, kas ir saistīta ar dzīviem cilvēkiem, viņu savstarpējām attiecībām un tādu vispārīgu neadekvātumu uzvedībā. Aivai vakar bija diezgan jauka sālsmaize, pēc kuras šorīt ar Andžu, Gunču, Aivu un Lindu aizlaidām paēst brokastis uz vērmanīti un pēc tam iesēdējām tērbatas coffee innā. rīts bija silts, pozitīvs un ļoti patīkams līdz brīdim, kad ieradās Kikis un uzzināja, ka mēs visi esam gulējuši vienā gultiņā ar Aivu, pēc kā no viņa sekoja jautājums - nu tad kuram no jums man ir jāiedur skrūvgriezis muguras augšdaļā? - kam piebiedrojās viņa labākā dusmu seja un vājš mēģinājums likt savai balsij izklausīties biedējoši. man droši vien papildus komentāru nebūs, jo man ir bail no skrūvgrieža savās ķermeņa daļās.

droši vien tagad atkal jāpievēršas eskeipismam Patrika Rotfusa King Killer Chronicles veidolā, jo nevaru iedomāties neko interesantāku, ko šobrīd iesākt ar savu dzīvi.

who fits the description?

Drakonists. Melniem matiem, nu jau ap 40 gadus vecs. Sevi uzskata un pozē kā slāvu karavīrs. Parasti bija ar bārdu, rupju agresīvu balsi. Nāca cilvēkam virsū kad runājās.

beidzot noskatījos Generation P. diezgan patīkama filma, bieži lika man no sirds smieties, viss uztaisīts ļoti tuvu grāmatai. baigi labi varēju to izbaudīt gan tamdēļ, ka izprotu krievu kulturālās references, gan tapēc, ka kādu laiku esmu strādājis reklāmā un piedzīvojis visus šitos "kreatīvos" kokaīna šņaucējus un dienas zagļus. un vēl man patīk, kad filmās perfekti tiek attēlota kāda laika posma atmosfēra, šajā gadījumā - 90to gadu sākums - laika posms, ko esmu redzējis savām acīm un vismaz atmosfēriski spēju atcerēties. karoče šī filma man likās ļoti tuva un patīkama.

kaut kā man pret visādām filmām un grāmatām dažreiz izveidojas dīvaina pieķeršanās, ja šis darbs mani uzrunā. šī pieķeršanās šķiet kas līdzīgs beznoteikumu mīlestībai - mani ar šo darbu saista teju vai īstas jūtas, un man sagādā vieglas ciešanas fakts, ka arī citi šo darbu var baudīt, as in drāzt manu mīļoto pilnīgi brutāli, gultā drāztiņa laikā nosaucot viņu svešā vārdā, un viņa pat nevar pretoties, jo viņai liktenis vienkārši ir tāds - pavērt kājas priekš visiem un turēt muti. tas viss ir tā, jo manī protams ir pilnīga pārliecība, ka es vienīgais spēju novērtēt šī darba neaptveramo kvalitāti un skaistumu. cik gan es esmu lielisks! vienīgi žēl, ka šīs attiecības ir vienpusējas. vot es kādu dienu uztaisīšu labāko filmu pasaulē, un tad nevienam to nerādīšu, skatīšos pats uz savu mūža mīlestību, kā viņa guļ tikai manā gultā. pieķēdēta.

we walked on the riverbed and everything around me was gray. it had been like that for as long as I could remember now, it felt as if my memory was fragmented and lossy. I felt the cool caress of the phantom river flowing around me. the feeling was akin to walking waist-deep in water, only there was no heaviness in my gait. I remember the fireworks around the edges of my vision, a joyous sparkling born of shameless feelings, that I had trouble recalling in my own experience. this made me sad. I tried to bring back a memory just as bright, but I only saw my pretty victims with storms in their chest as I burned them with stolen fire. my indifference was scary. darkness kept washing everything away so I could not even be sad or angry.

the flow of consciousness. I could write like this for hours, but it no longer has the nice disentangling quality it used to have. I need my mind occupied. I think I should make another crappy movie soon.

noskatījos "Hesher". ai bļe, kā mani kaitina tās depresīvās filmas, kurās nu TIK dziļi ir parādītas cilvēku ciešanas un pasaulīgās problēmas. nesaprotu, nafig par kaut ko tādu vispār ir jātaisa filmas, ja ar to tāpat katru dienu satiecies visur, kur rāda tavas acis. bļaģ, es droši vien varētu uztaisīt filmu par rītiem āgenskalna maksimā, kur zuduši un bezmērķīgi cilvēki ar trīcošām rokām krata uz letes savus pēdējos santīmus par lētu optimas aliņu. vai kāds to filmu skatītos un uzskatītu par labu? ņehuja! uz to var paskatīties arī āgenskalna maksimā. vot, nu i nahuj tad man jāskatās filmas par depresīviem amerikāņiem, kas nespēj savākt kopā savu sūdu, sēžot mīkstos dīvānos dūmakainās istabās un rijot antidepresantus?

es nezinu vispār ko lai skatās. mani visas filmas kaitina ar savu stulbumu. droši vien jādod iespēja Tree Of Life.

this one is called "zoidbird".

galējais mašīnu saraksts izskatās šitā:

Salna – nadja, arkvns, nič, elīna
Andža – silva, inx, žaņa, forsakens
Reinis – kollijs, kāsis, monta, anita
Kamazs – laura, bembijs, Edgars, ilva, grims

šovakar drusku iesēdēju šatlā ar drakonistiem. man vispār liekas, ka vajag uz turieni iet biežāk ar viņiem draudzēties. tur ir daudz foršu cilvēku, kas ir ļoti ieinteresēti latviešu kopienas pasākumos un spēlēs.

vakar pie manis paciemojās dažas meitenes. šķietami nevainīgais pasākums pārvērtās milzīgā rautā brīdī, kad ieradās DJ ar visādiem dzērieniem, jo viņam, redziet, ir atvaļinājums. vakar arī manai mātei bija uznākuši kaut kādi melnie, kas riktīgi porķīja atmosfēru tik lieliskam nodzērienam. droši vien man vajag drusku nogriezt to subwooferi klusāk. kaut kā pēdējā laikā ļoti ir nobesījis tas, ka nevaru vienkārši parādīt cilvēkiem vidējo pirkstu, kad viņi mani jau zajebaļi. like, nevaru mātei parādīt vidējo pirkstu, jo man patīk, ka man nav jāmaksā par dzīvokli; nevaru bosam parādīt vidējo pirkstu, jo man no viņa vajag naudu. viss ir slikti.

vakar tā ap trijiem naktī aizeju gulēt uz matracīša kopā ar Elīnu un Lindu.
Linda: varbūt es jums traucēju?
Elīna: varbūt es JUMS traucēju?
Es: karoče, ģevkas, es tīri aiz pieklājības - varbūt ES jums traucēju (kasīties)?

nē, labi, šitais nebija smieklīgs, bet vakar man par to nāca baigie smiekli. tur gan pie vainas laikam tas džoints, ko mēs uzpīpējām pa virsu dzērieniem, lai no rīta negribētos transplantēt smadzenes. and you know what - tas tiešām strādā! nekādu paģiru, tikai miega bads.

šodien darbā lasu stāstiņus par lācīti Pūku, kurš ir meža krutākais hakeris, un atceros jaunību dienu tehnikas specifiku. nu nē, šitais arī ir garlaicīgs kaut kas, es vairs nevaru, vajag padarīt kaut kādas muļķības, lai būtu interesantāk.

ā, jā - nedēļas nogalē dodamies uz Hobitlarpu.

tātad tuvojas daži pasākumi.

vispirms vajag parunāt par nedēļas nogali. varam doties uz klasisko hobitlarpu pie ezera, vai arī varam doties uz Auces pilsētas svētkiem - vakar nobazarēju skaipā kādas trīs stundas ar pāris Auces meitenēm, kas ļoti vēlējās uzaicināt mūsu baru pie sevis. tipa būšot kur palikt pa nakti, un būšot dārzs, kurā piedzerties, plus vēl estrādē kaut kāds pasākums. man pašam reāli ir pofig uz kurieni braukt, jo man abas laika pavadīšanas iespējas šķiet tīri okei. lūdzu piedalāmies zemāk esošajā aptaujā, lai noskaidrotu, kādas ir cilvēku preferences šai nedēļas nogalei, lai es varētu veikt attiecīgās organizatoriskās darbības.

tad vēl otra lieta - laivu brauciens. Žaņa daudziem ir izsūtījusi info, bet droši vien tikpat daudzi neko nezina. tātad laivu brauciens notiek pirmajā augusta nedēļas nogalē, no 6. līdz 7. augustam, pa Ventu no Nīgrandes līdz Skrundai, maršrutu var apskatīt kartē. ja vēlaties doties šajā braucienā, tad paziņojiet par to Žaņai jebkādā veidā, lai viņa var laikus rezervēt vajadzīgo laivu skaitu. neaizmirstam atķeksēties pollā.

Poll #18414
Open to: All, results viewable to: All

Kuru pasākumu tu apmeklēsi šajā nedēļas nogalē?

Vai tu augustā brauksi ar laivām?

nupat atgriezos no Veģmaka. šīs trīs dienas droši vien bija manas vasaras augstākais punkts, jo neticu, ka vēl kaut kas šovasar man sagādās tik daudz prieka kā kontaktēšanās ar visiem tiem lieliskajiem tēliem, kas tur bija sastopami. man spēlē visu laiku bija ko darīt, pie tam varēju nodarboties ar globāliem, visus dalībniekus skarošiem jautājumiem. visu laiku man sanāca kruķīties tur, kur notika svarīgas lietas un sanāca tajās veiksmīgi piedalīties un razkruķīt pašam savas lietas.

tomēr ir pagrūti spēlēt ar krieviem, jo pie visām ģēlām vienmēr tiek vilkts ārā kāds dzēriens un ģēlu bija daudz. tas katru vakaru beidzās ar to, ka es knapi varēju atrast ceļu uz savu guļvietu, jo paiet bija gandrīz neiespējami. Kikis gan mani pārtrumpoja šajā ziņā, jo viņš vienu rītu pamodās svešā nometnē zem soliņa, apkrāmēts ar vairogiem un ar čainmailu spilvena vietā, bet nākamajā rītā viņš pamodās svešā nometnē vienkārši uz malkas čupas (we got pics). viņam droši vien likās, ka viņš spēj sacensties dzeršanā ar krieviem.

dzirdēju arī daudzas jaukas krievu dziesmas, ko nekad nebiju dzirdējis. kad klasiskais cojs jau bija nodziedāts, tad pie lietas ķērās īstie dziedoņi un ģitāras spēlmaņi (tur man liekas katrs otrais ģitāru spēlē diezgan pieklājīgā līmenī), un varēja izbaudīt visādas neticami melodiskas kompozīcijas neticami labā izpildījumā.

karoče žēl, ka tas beidzās tik ātri.

Bondars ir izrādījis neticamu laipnību un paziņojis par Hobitlarpu VI. no iepriekšējā gada pārkopētais teksts lasāms kurbijkurnē (vajadzīgs ielogoties), bet tur atrodamā info protams nav nekas jauns; tas ir vairāk kā oficiāls paziņojums jeb apstiprinājums par to, ka šogad hobitlarpam būs būt.

tātad pasākums notiks turpat, kur vienmēr 29.07.2011. - 31.07.2011., kas ir nākamā nedēļas nogale pēc Veģmaka spēles. lūdzu padodiet info tālāk tiem neticīgajiem, kas nelasa šo pasākumu informācijas pārbagāto blogu. aicināti ir visi.

on a related note - laivu braucienu šogad organizē Žaņa, un šobrīd klīst baumas, ka brauciens varētu notikt augusta otrajā nedēļas nogalē.

Священник в церкви:
- Кто будет материться в церкви, того я палкой отхуячу!
- Простите, святой отец, вы же сами сказали "отхуячу"?
- Получай пизды, окаянный!

Мужчины молчат,потому что руководствуются 2-мя принципами:
1) "все итак понятно, хуле тут говорить"
2) "хуле говорить если нихера непонятно"

vakar biju aizlaidis līdz jūrai, kur kļuvu par kādām pāris tonnām vieglāks, un tad drusku pa virsu uzēdu meloni. tas bija lieliski. mani pēc tam izmeta centrā pie cēsu ielas un es secināju, ka autobuss vairs neiet. I was like - eh fuck it, who cares - un sāku iet kaut kādā virzienā. es pēc tam sevi atceros kaut kur pie centrālās stacijas, kur man palika slikti no cilvēkiem, kas vazājas apkārt un bauda nakts dzīvi; pēc kāda laika biju uz salu tilta, kur es lūkojos tumšajā ūdenī un priecājos par atspulgiem; pēc tam es gulēju zālē kaut kur ceļa malā un skatījos debesīs; nākamais - jau slēdzu vaļā dzīvokļa durvis. laiks bija pazudis, un spēka man pietika, lai vēl nostaigātu pāris reizes apkārt zemeslodei.

šorīt man bija nepārvarama vēlme kārtot un slaucīt, jo viss liekas pārāk netīrs. ir daudz pretīgāk pieskarties lietām, ja vien neesmu tām pārbraucis pāri ar mitru lupatu. viss te ir tik smags. gribējās arī atbrīvoties no visādām mantām, tapēc vienkārši izmetu ārā viena skapja saturu.

hell yes.

vakar vakarā pēc vazāšanās pa vecrīgu tomēr pakļāvos Žaņai un nolēmu aiziet uz Alu izdzert vienu aliņu. protams, ka nekad jau tas nebeidzas ar vienu aliņu. tas pilnīgi noteikti nekad nebeidzas ar vienu, ja tiek dzerts brengulis, kurš sit pa seju tā, ka tu esi mīksts jau pēc pāris kausiņiem. runā, ka Žaņa ierodoties mājās esot izgāzusi durvis vai iegāzusies pa durvīm, vai kaut kā tā. man droši vien arī negāja daudz labāk, viss kā pa miglu. man ir aizdomas, ka vakar darīju to lietu, ko sauc par drunk-dialing. mājās knapi atslēdzu durvis un vienkārši iegāzos gultā. pēc brīža tikai pamanīju, ka man vēl uz pleciem ir mugursoma, jo bija grūtības pagriezties uz muguras. šitā baisā dzeršana nedēļas vidū ir kaut kāds ārprāts.

šorīt normāli nogulēju darbu. es pat biju pamodies laikā, bet nospiedu snooze, un pilnīgā pohujā nokrācu vēl divas stundas. darbā runā, ka mans temps arī esot mazinājies. droši vien vajag drusku saņemties un ieiet kaut kādās sliedēs. bet vismaz tagad ir tāda sajūta, ka beidzot esmu izgulējis visu slikto, kas manī bija sakrājies. šodien jau jūtos daudz vieglāks.

a tā vispār es joprojām gaidu, kad ieraudzīšu savu īsto ceļu, jo baigi izteikta paliek tā sajūta, ka es eju pavisam nepareizā virzienā.

apsēdos uz palodzes, pīpēju un klausījos The Cult, skatoties kā gar manu logu lēnām un slaidi lidinās lielu, melnu putnu bars. the little pleasant things in life. lieliska sajūta, par spīti emocionālajam nogurumam.

gribas saprast, ko lai tagad dara. gribas atrast to īsto, sev piemēroto ceļu.

vakar drusku iesēdējām bez tāda baigi noteiktā iemesla. smēlu kā pieklājas visu vakaru, lai varētu normāli zaudēt galvu, bet tad vienā brīdī mani pierunāja aizlaist nopeldēties uz lieliskāko peldvietu rajonā, kas atrodas kaut kur netālu no Gaismām, kur es lecu ūdenī no divmetrīgas laipas tik ilgi līdz man izgāja viss pālis. atbraucām atpakaļ un mēģināju piesmelties atkal, bet kaut kā tas reibums vairs nedevās rokā.

pārējie gan jau bija nonākuši tik tālu, ka spēlēja kaut kādu dzeršanas spēli, kas saucas "zummmm" - visi sēž aplī un saka "zummmm" līdz viens iekliedzas "hop" un tad visi liek pie lūpām savu dzēriena trauku; tas, kurš pirmais atrauj trauku no lūpām, ir zaudējis, un pārējie viņam izdomā pazemojošu uzdevumu. tā nu es guļu savā gultiņā, kad pie manis pienāk diezgan grīļīgs DJ, novelk visas drēbes un pliks uzguļas man virsū tā mīlīgi ķiķinot. runā, ka šo spēli uzvarēja Kristīne, jo viņa ne reizi no trauka neatrāvās pirmā, kaut gan visi dzēra alu, bet viņa - vīnu. šorīt šī uzvara bija nepārprotami redzama viņas acīs un jūtama viņas elpā.

māja izskatās pēc kaujas lauka. nu ko, trīs dienas ir nodzertas un šodien laikam ciemiņus vair nav jāaicina.

Jāņos baigi labi iztrakojāmies, was so much fun. aizgāju gulēt ar divām meitenēm, bet pamodos blakus vienam paresnam džekam, ko redzēju pirmoreiz mūžā. vidējais matemātiskais laikam tik un tā sanāk labs. atbraucām pēc tam uz Rīgu, noorganizēju reidu pie sevis. cīnījāmies ar diviem bosiem - nulle septiņi tulamoru un pieciem litriem šnabja. reida laikā zaudējām visas drēbes un pēdējās prāta paliekas. Grims normāli tankoja bet tad vienā brīdī viņš totāli novaipoja, un vēl šodien pusdienu pavadīja savā patentētajā dzērājpozā ar galvu klēpī. viņš arī nevarēja atrast savu kreklu, un mēs teicām, ka viņam nemaz krekls nav bijis, tipa viņš esot atnācis ar plikām krūtīm un zobenu, konans tāds.

viss besī. vakarā iesim uz super 8.

so, Jāņus daudzi dodas svinēt uz Ikšķili pie Kikīša. tur dārzs un māja ir mūsu rīcībā. just so you know.

datasfērā klejo ziņas, ka Ata dzimšanas dienas vētrainā svinēšana sāksies jau piektdien, kas savukārt nozīmē, ka ir visas iespējas sestdien apmeklēt Elīnas izlaidumu Aucē, ja vien kāds uz turieni dosies ar mašīnu.

vēl gribēju pateikt, ka Jāņus šogad mēs Gaujienā nesvinēsim. šī ir lieliska iespēja kaut ko noorganizēt visiem tiem kurnētājiem, kas katru gadu čīkst par tālo ceļu un citu huiņu, kā arī tiem, kam Gaujiena jau ir apriebusies kā tāda. anyway laiks vēl ir, noteikti ir iespējams atrast visādas foršas vietiņas, kur nosvinēt.

šodien ir pārāk liels slinkums. bet man tagad jāiet tikties ar Veģmaka meistariem. bļē...