Ticīgi nav reliģiozi. Reliģioza varētu būt minētā plejāde.

(Reply to this) (Thread)

neesmu zinoša teoloģiskos vārdos un jēdzienos, reliģiozs, ticīgs, ne man mērīt, vienkārši pēdējā laikā daudzi atklājušies.

(Reply to this) (Parent)

Man aizdomas, ka dzīves nestabilitāte. Cik esmu šo fenomenu paziņu lokā novērojis, tad sakarīgākā atbilde bijusi: kad tev pāri 40, tu zini, ka pensijas nebūs, un katru rītu mosties ar domu "kaut nu tuvākajā laikā nezaudētu darbu, jo adekvātu atrast gandrīz neiespējami", tad cilvēkam, par spīti teorētiski plašākajām iespējām, dzīve nepieciešams kas stabils nu laika gaitā nemainīgs, tāds kā pamats, atskaites punkts. Nu un Baznīca tāda varētu būt (cilvēki jau neiedziļinās ticības vēstures peripetijās un neskatās, ka kādi tur, piemēram, luterticīgie parādās uz vēstures skatuves tikai pirms pārsimt gadiem kā traki fanātiķi, bet gan koncentrējas uz centrālā jēdziena mūžīgumu). Nu kaut kā tā. Pat ja netic, tad vismaz cenšas rast.

(Reply to this) (Thread)

Jā, noteikti. Kaut gan, no otras puses, arī tad, kad cilvēks dzīvē beidzot jūtas stabili, viņš arī var sākt interesēties par tādām lietām, kam agrāk ar darbu un materiālām lietām aizņemtajā dzīvē nav sanācis pievērsties.

(Reply to this) (Parent)

Man grūti noticēt, ka Kauperu un Liepiņu varētu vadīt tieši šie motīvi, resp., bailes, ka pēc neilga laika būs bez pensijas jāmirst badā, taču ej nu sazini.

Jāatzīst, ka arī Tevis piesauktās "alkas pēc stabilitātes" ne visai saprotu - vai biji domājis, ka tās rosina vēlmi pēc rituāla (gadsimtiem aprobēta stabilitātes ilūzija), vai pēc paša sakrāla pārdzīvojuma, jo tās tomēr ir ļoti atšķirīgas lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nuss, ja Zigmars ir laikus sapratis sples noteikumus, tad par Kaupera pensijas apjomu esmu visai skeptisks. Aber "garīgo vērtību" izvirzīšana prioritāšu priekšplānā ļauj samierināties, ka esi plikadīda un būsi tāds. :)

Par dziļāku motivāciju neņemtos spriest, kā vien to, ka stabilitātei ir visai svarīga loma cilvēku dzīvē, it sevišķi pusmūžā un vēlāk (kad pārstāj dzīvot tīniskajā ilūzijā, ka viss labais vēl priekšā, bet saproti, ka viss labais ir pakaļā :) ). Es patssliecos par labu rituālam, jo šķiet, māte daba emocionāli apdalījusi, un sakrālu pārdzīvojumu nespēju just. Bet reducēt savus motīvus citiem būtu visai dumji.

Tb tā bija tikai un vienīgi hipotētiska versija, kāpēc liela daļa pa otram lāgam (pirmais vilnis bija tālo 90. sākumā) sāk pievērsties reliģijai.

(Reply to this) (Parent)

Moš atcerējušies par kaulaino?

(Reply to this) (Parent)

vecums, vecums.

gadījumā arī nesāk apstaigāt kapiņus? mūžību tur kājas nav spertas, bet tad sākas kaut kāds klikšķis un kapusvētkos meklē ploškas un mazu grābeķīti...