|
Jun. 1st, 2014|10:44 am |
|
Man aizdomas, ka dzīves nestabilitāte. Cik esmu šo fenomenu paziņu lokā novērojis, tad sakarīgākā atbilde bijusi: kad tev pāri 40, tu zini, ka pensijas nebūs, un katru rītu mosties ar domu "kaut nu tuvākajā laikā nezaudētu darbu, jo adekvātu atrast gandrīz neiespējami", tad cilvēkam, par spīti teorētiski plašākajām iespējām, dzīve nepieciešams kas stabils nu laika gaitā nemainīgs, tāds kā pamats, atskaites punkts. Nu un Baznīca tāda varētu būt (cilvēki jau neiedziļinās ticības vēstures peripetijās un neskatās, ka kādi tur, piemēram, luterticīgie parādās uz vēstures skatuves tikai pirms pārsimt gadiem kā traki fanātiķi, bet gan koncentrējas uz centrālā jēdziena mūžīgumu). Nu kaut kā tā. Pat ja netic, tad vismaz cenšas rast. |
|