Comments: |
Kārtējo reizi pārliecinos, ka esmu dzīvojusi galīgi citos padlaikos :D Mūsu mājas pagalmā bija tiem laikiem moderna pašapkalpošanās veļas mazgātava (70. gadi, ja kas), aprīkota ar draudzīgās vācu tautas ražojuma tehniku (tur bija pat gludināmais rullis, 10 palagu izgludināšana aizņēma labi ja 15 minūtes). Vispār šito veļas tēmu jāceļ uz komūnu 'laikabedre' ;)
| From: | blond |
Date: | January 6th, 2012 - 12:32 pm |
---|
| | | (Link) |
|
kaut kāda zinātniskā fantastika!
From: | unpy |
Date: | January 6th, 2012 - 12:41 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Izņemot Progresa ielu Imantā, tādas bija vēl kaut kur?:))
| From: | pzrk |
Date: | January 6th, 2012 - 12:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Es kaut ko tādu atceros Ķengaragā, braucām uz turieni aš no Pārdaugavas.
From: | divi_g |
Date: | January 6th, 2012 - 03:44 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Kurā vietā? Es kkā pat nezinu.
| From: | pzrk |
Date: | January 6th, 2012 - 03:48 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Varētu būt kaut kur pie Maskavas ielas, kādā iekšpagalmā Daugavas pusē netālu no tagadējā Dienvidu tilta. Diemžēl neatceros precīzāk (un varbūt atceros kļūdaini), tas bija astoņdesmitajos un man pašam mazāk par 10.
| From: | pzrk |
Date: | January 6th, 2012 - 11:10 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Neņemos spriest, vai tā ir tā pati ēka (jo tiešām neatceros), bet, ja Tu saki, ka tā ir īstā, tad ir ok :)
Tagad iegūglēju, līdz mūsdienām ir saglabājusies pašapkalpošanas veļas mazgātava Maskavas ielā 260 K-1. Bet nezinu, vai tā ir īstā.
Maza biju, neredzēju :)) Ja nemaldos, visas mammas draudzenes veļu mazgāja tāpat kā mēs, bet dažādos Rīgas rajonos, neviens nekur nenēsājās apkārt ar veļas maisiem, no tā secinu ka tādu veļas māju Rīgā bija daudz. Veļas katlu vārīšana līdz šim man šķita 50. gadu "strašilki našego gorodka".
From: | unpy |
Date: | January 6th, 2012 - 01:15 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Sadzīves pakalpojumu biroji, kur pieņēma veļu rūpnieciskai mazgāšanai, bija. Tur vēl speciālus tādus numuriņus vajadzēja šūt pie veļas, lai šo pēc tam identificēt varētu. Pašapkalpošanās veļas mazgātuvi pats gan esmu redzējis tikai Imantā un, pavei, pzrk saka, ka Ķengragā vēl viena tāda esot bijusi. Teikā tādas nebija pilnīgi droši, Purvciemā arī ne, Mežciemā un Juglā, visdrīzākais, ka arī ne, būtu dīvaini, ja ko tādu būtu palaidis garām, kā rezultātā nedaudz tomēr apšaubu šo iestāžu plašo izplatību:))
Nu es nez, bet pret veļas nodošanu mammai un viņas draudzenēm (superapzinīgas housewives, kādu vairs mūsdienās nav) bija baigie aizspriedumi, to es perfekti atceros. Tur tak varēja sacūkot pa blatu sadabūtos importa komplektus :))
mūsu ģimenei pret veļas nodošanu ķīmenī vienīgās pretenzijas bija, ka tādas importīgākas mantas mēdza "pazust", kad mučai kkāds mētelis un no čehijas vestās kleitas vairs neizsniedza, kad tā ar savu talōniņu ķīmenē pie letes stāvēja, tad uz turieni nesa tikai gultasveļu, ko tur balināja un stērķelēja nežēlīgi :D
Pašapkalpošanās mazgātuve bija Juglā, šķiet, braucām ar 6. līdz Meža skolai vai Tirzas ielai, un tad tur pie dzelzceļa iekšā bija. Tur man baigi patika, it īpaši skatīties, kā no veļasmašīnām sūknējas ārā un pa padziļinājumiem grīdā aiztek ziepjainais ūdens, un gludināšanas rullis! Tagad, palasot kā pieaugušas sievietes tur ierauj pa laikam rokas, mati ceļas stāvus, iedomājoties, ka to mēs mierīgā neziņā darījām kā mazi sīči (kopā ar vecmāmiņu, bet nu..)
mēs ar brāli pie tās veļas mājas progresa ielā, kamēr māte mazgāja palagus, reiz nolēmām izdarīt labu darbu - nokrāsot mašīnu. stāvēja tur viens žigulis, blakus liela krāsas muca, otu vien nebija, tādēļ ņēmām krūmu zarus. nesanāca pārāk vienmērīgi, turklāt uzradās mašīnas īpašnieks, no kura tad vajadzēja mukt, jo neizskatījās, ka viņš nāk mums novēlēt darba sparu. | |