To krekliņus firmā X parasti drukā, jo tā lētāk (cits jautājums - vai tos kreklus vispār vajag), fotogrāfs parasti ir tas, ko kādam uzņēmīgākajam nav bijis slinkums sameklēt paaicināt. Un par to NATO sammitu ir pilnīga taisnība, pie kam mēdz būt grupas, kuru vecākiem a) neinteresē nekas, b) viņi ne iekš kā nav gatavi piedalīties, daži pat tos LVL 2 kopējā katlā pamanās nesameklēt, c) arī viņiem objektīvi nav laika.
Uz jautājumu: "Kas to izdarīs" parastā atbilde ir liels klusums.
Tad tie daži, kas dara, arī sadara un saorganizē. Savā vairāk vai mazāk brīvajā laikā. Uzlikt audzinātājām par pienākumu rīkot iepirkumus fotogrāfiem laikam būs par daudz prasīts, bet ikviens vecāks parasti tiek laipni aicināts piedalīties ar savu artavu organizēšanā.

(Reply to this) (Thread)

fotogrāfs ir dārziņa atrastais. vienīgais, tālu nav meklēts. vecāki parasti piedalās ar tik, cik un kā ir gatavi piedalīties. Vienīgais, man tiešām ir izteiktas nepatika un pretenzijas pret "ģimenes lietām" iestādēs un institūcijās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Dienā bija raksts par kādu vīru, kam dzīvokli grasās ņemt nost. Stāsts bija tāds, ka viņš iegādājās drukas tehniku uz krīta, bet sākās krīze, un pie darba nav ticis, jo bērnudārzos viss jau sarunāts, un pat ar cenu nevar tik iekšā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

emmm, mana necilā pieredze liecina, ka, ja kādam neiet privātajā biznesā, pie vainas ir ne tikai tirgus izpētes problēmas pirms ilgtermiņa saistību uzņēmšanās uzņēmuma pamatlīdzekļu iegādē, bet arī, piemēram, tiešās pārdošanas iemaņas. Piemēram, mūsu b/d vadītāja vaicāja, vai kāds nezina fotomeistarus, jo dārziņam esot nopietnas iebildes pret pagājušo gadu pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu bizness - tās tomēr ir Attiecības

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neapšaubu, ka stāsti ir dažādi. Bet bērnudārzu fotogrāfu izvēles stāstiem ļaujos zombēšanai no mediju puses. Vēl jo vairāk, ja stāsts ir par mūsu reģionam tipisko "savs cilvēks" praksi, kas nav gluži mediju pīle.

(Reply to this) (Parent)