Comments: |
Jā, bet kādas statistikas? Ārzemju statistika par PSRS tā laika sasniegumiem?
Jo uz padomju laika oficiālo statistiku nav absolūti nekāda pamata paļauties kā uz avotu. Ļoti lielā daļā dzīves tika melots pilnīgi oficiālā līmenī, datus "koriģēja" un "piefrizēja" tā, lai ideoloģija būtu apmierināta, un lai "pareizi", bet, iespējams, nekompetenti cilvēki saglabātu savu darbu.
Tā kā jau sākam ar to, ka statistika nebalstījās uz patiesiem datiem. Tad, esmu pilnīgi drošs, ka pašiem statistiķiem bija savi plāni un viņi arī nevarēja dot uz āru nelāgus datus, it īpaši, ja bija šanses, ka tie kļūs pieejami ārpus PSRS robežām.
Kad runājam par uz meliem visās jomās balstītu dzīvi, nav nekāda pamata iedomāties, ka no tās oficiālajiem datiem var dabūt patiesību.
From: | unpy |
Date: | September 13th, 2011 - 01:01 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Spilgta ilustrācija jau ir kaut vai tas, ka astoņdesmito vidū dolārs oficiāli maksāja ap pusrubļa, reāli to varēja iegādāties par 25rbļ.:))
From: | karuna |
Date: | September 13th, 2011 - 01:04 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Kam tev dolārs? No tā paēdis nebūsi. Ekonomika nozīmē, vai tev ir ko ēst, ko ģērbt un jumts virs galvas. Nu vēl dators, pārvietošanās līdzeklis utt., viss, kas nepieciešams, lai varētu piepildīt savas intelektuālās un izklaides vēlmes.
From: | unpy |
Date: | September 13th, 2011 - 01:10 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Dolārs bija vienkārši kā piemērs tam, cik ļoti varēja uzticeties dajebkādiem statistikas datiem.
Dators? Pārvietošanās līdzeklis? Mēs arvien vēl par PSRS runājam?
From: | karuna |
Date: | September 13th, 2011 - 01:19 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Ja nevaram uzticēties, tad atliek vienīgi personīgā pieredze un viedoklis.
Es tomēr domāju, ka pētnieki tomēr ir ieguldījuši lielu darbu, lai aptuveni novērtētu šos datus. Precīzi tie nebūs, bet aptuvenu salīdzinājumu tie tomēr var dot. Mums jau nav svarīgi, vai PSRS bija 36. vai 41. vietā valstu sarakstā, bet kurā skalas vietā tā ir novietojama. Es teiktu, ka apmēram pa vidu nedaudz uz augšu.
Tad jārunā precīzi, par kādiem cipariem tu runā un uz kādiem datiem tu tos balsti, citādi sanāk malšanās pa tukšo.
I mean, ja pēc IKP, tad arī vairākas Āfrikas valstis būtu virs vidējā, tikai pēc Džini gan galīgi nē.
Uz padomju laika statistiku var paļauties tieši tikpat daudz kā uz jebkura cita laika un vietas statistikas apkopojumiem. Skaitļi bija gana precīzi (statistika tika veidota "uz vietām" un sūtīta uz centru - ja pieķēra melos, varēja iespēlēt nopietnās nepatikšanās), kaut protams, savs individuālo melu procents (tipa rūpnīcas vadība raportē, ka saražots tik un tik, kaut realitātē viņi tikai plāno to saražot, saraujot). bija, bet tāds ir visur. Ar tautai domātajiem skaitļiem tika selektīvi manipulēts, kā to dara visur. Klasisks piemērs: visās mācību grāmatās kā padomju varas sasniegums tika minēts, ka, salīdzinot ar 1913. gadu, tur traktoru skaits pieaudzis 10 000 reizes, un neviens nepieminēja, ka 1913. gadā bija kādi 3 traktori, tb traktoru skaits mizernijs. Kaut kas analoģisks šobrīd ir mūsu medijos, stāstot, ka dievzemītes rūpniecība gada laikā pieaugusi par cik tur desmitiem procentu, tb eksportējam 5000 koka šūpiļzirdziņus, bet nepieminām, ka pirms pieciem gadiem eksportējām 5, tb tā lepošanās varētu būt ciema galdniecības līmenī, bet ne valsts. Taču ja ņem iekšējās leitošanas statistikas krājumus un analizē, izmantojot zinātniskas pētniecības metodes, tad var tīri labi gūt priekšstatu par reālo ainu.
| From: | milda |
Date: | September 13th, 2011 - 02:39 pm |
---|
| | | (Link) |
|
| |