|
Sep. 13th, 2011|02:08 pm |
Uz padomju laika statistiku var paļauties tieši tikpat daudz kā uz jebkura cita laika un vietas statistikas apkopojumiem. Skaitļi bija gana precīzi (statistika tika veidota "uz vietām" un sūtīta uz centru - ja pieķēra melos, varēja iespēlēt nopietnās nepatikšanās), kaut protams, savs individuālo melu procents (tipa rūpnīcas vadība raportē, ka saražots tik un tik, kaut realitātē viņi tikai plāno to saražot, saraujot). bija, bet tāds ir visur. Ar tautai domātajiem skaitļiem tika selektīvi manipulēts, kā to dara visur. Klasisks piemērs: visās mācību grāmatās kā padomju varas sasniegums tika minēts, ka, salīdzinot ar 1913. gadu, tur traktoru skaits pieaudzis 10 000 reizes, un neviens nepieminēja, ka 1913. gadā bija kādi 3 traktori, tb traktoru skaits mizernijs. Kaut kas analoģisks šobrīd ir mūsu medijos, stāstot, ka dievzemītes rūpniecība gada laikā pieaugusi par cik tur desmitiem procentu, tb eksportējam 5000 koka šūpiļzirdziņus, bet nepieminām, ka pirms pieciem gadiem eksportējām 5, tb tā lepošanās varētu būt ciema galdniecības līmenī, bet ne valsts. Taču ja ņem iekšējās leitošanas statistikas krājumus un analizē, izmantojot zinātniskas pētniecības metodes, tad var tīri labi gūt priekšstatu par reālo ainu. |
|