kanariņš - September 23rd, 2009 [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

September 23rd, 2009

[Sep. 23rd, 2009|01:56 am]
[Tags|, , , ]

Filmā par Žeriko zirdziņu periodu, viena varone saka monologu, tipa, ka "viņa ir radīta smiekliem un jautrībai, jo raudas saķēmo viņas seju," kurpretī pati teicēja "esot radīta sūram liktenim, jo asaras padara viņas seju cēlu un noslēpumainu"
Lūk, tad pēdējā laikā man ir nācies saskartes ar vairākām jaunām lēdijām, kurām nu ļoooti nepiestāv smaidīt un smieties. kamēr nopietnas, viņas ir brīnišķas, taču prieka un līksmības brīžos kļūst par tādām kā rūķu karalienēm.
Skaists piemērs (žēl, ka nav foto) ir ģeogrāfijas pasniedzēja-praktikante laikā, kad mācījos vsk. Stils a la 'bargā kundze' - melni mati, melni mini, mūžam draudīgs vaigs, nekāda koķetēšana ar pārbriedušajiem vidusskolas puišiem, nu, iztur savu stilu dāmīte. Taču, redz, viņai, šķiet, bija iepaticies fizikas-informātikas skolotājs*. Tā kā viņš bija mūsu klases audzinātājs un ar mūsu klasi skolotājiem bija problēmas, tad viņš mēdza iegriezties ciemos ne-savu stundu laikā. Iegriežoties ģeogrāfijas kabinetā bargā kundze nespēja turēties pretī un VIENMĒR atplauka (khm, khm, ja drīkst lietot tieši šo vārdu) plašā, koķetā smaidā un nosarka. Izskatījās tas tā, ka melnās, lielās acis izspiedās uz āru un kļuva iesārtas, deguns sarāvās daudz, daudz grumbās un uzrāvās uz augšu un mute atņirdzās tādā no sirds vampīriskā zobu atņirdzienā. tam visam pāri, protams, ellišķīgi sarkans ģīmis. Mums, skolēniem, arī bija prieks, nu, tāds, kas rodas (kopā ar noelsienu "whoooah"), kad sieviešnīdējskolotājam uzsmaida sieviete, kura no gaumīgas bargās kundzes pārvēršas maigu jūtu pārpludinatā elles izdzimumā.




*tieši tas, kuru kinska blogā atšifrēju kā klīnisku sieviešu nīdēju. Stundas sākās ar kolektīvu vīriešu "un pārējo" pasveicināšanu, rupjiem komentāriem, ja palīdzību vielas apguvē palūdza meitene, kā arī ne īpaši smieklīgām anekdotēm par to "kāpēc sievietes ir tik stulbas". favorītākais citāts no šī pasniedzēja man ir: aicinājums "iezīmējiet šo teksta daļu violetā krāsā, tādā, kādā ir tās tur blondīnes (viena no skolniecēm) drēbes. Ziniet, saka, ka violetā ir alkoholiķu, geju un grūtnieču krāsa". and so on ad nauseam
link5 comments|post comment

[Sep. 23rd, 2009|08:05 pm]
[Tags|, , , , , ]

Dievagodavārds es saku, man Rīga ir tāda pati kā Parīze. Dzeltenās vakara gaismas, pretī braucošo auto ugunis, rudens lapu rūgtā smarža, (neo)klasicisma arhitektūra, jauniešu bariņi, kas smejas un steidzas, pēdējie drosmīgie sēdētāji āra terasēs, tukšās ielas naktīs.
Un kad līst lietus, nāk prātā tie aukstuma un neizgulēta miega pilnie rīti skolā, kad aiz loga vēl tumšs, spīdīgislapjais asfalts, aplipis ar kastaņlapām. un nāk prātā Lielbritānija un rudās meitenes sprogas, kas mitrajā rudens gaisā sapūkojas, šaurie džinsi un augstkakla džemperis, ko Karims Amirs vilka viņai nost, lai mīlētos
es neilgojos pēc ārzemēm. Dzīve notiek. Tā ir piesātināta.
link2 comments|post comment

[Sep. 23rd, 2009|08:30 pm]
[Tags|]

Božena Chodunska neskumsti!
link9 comments|post comment

navigation
[ viewing | September 23rd, 2009 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]