bet nu tiešām nav labi
sirds grib izlēkt no krūtīm, gribas reizē raudāt, aizmigt un iet ārā histēriski skriet, alko vairs nepalīdz un negribas arī, kaut kādi darbi jādara, bet nespēju, panikas lēkmes klauvē pie pakauša, un pie tā visa esmu viens
viena no tām ļoti bailīgajam reizēm, kad par "this too shall pass" neesi nemaz tik drošs
es droši nezinu, kāpēc te to rakstu, pastāstīšana laikam rada mazu drošības sajūtu