Kad pēdējoreiz ir bijusi šitik stipra vētra? Atceros, ka ļoti ievērojama bija 2005. gada ziemā. Manā bērnības ciemā bija skaists, neliels egļu mežs, kas nošķīra pašu ciematu no mazdārziņu kompleksa, kurā bija arī mūsējais. Kādi pieci hektāri staltu, pieaugušu egļu. Man tur patika staigāt un uzskaitīt vāveres, arī putnu sugas, kad sāku aizrauties ar ornitoloģiju.

Tā vētra nogāza aptuveni pusi no eglēm. Ciempadome nolēma, ka jānozāģē arī gandrīz visas pārējās, jo laikam bija risks, ka tās arī gāzīsies. Atceros, kā stāvu mazdārziņā un caur sētu noskatos, kā zāģeri gāž manus mīļākos kokus -- indivīdus. Pēc tam ilgu laiku bija vienkārši milzu izcirtums, dārzus piesārņoja ciemata krāsas un trokšņi.

Bet tagad, pusotru desmitgadi vēlāk, ir jauns mežs, egles ir nomainījusi cieši saaugusi bērzu birzs. Nu jau metrus 10-12 augsti. Atkal ir izolācija. Un fauna, spriežot pēc pēdām, ir bagātinājusies.