|
|||||||
Vasara un dūmi -
Comments:Islandieši pret mitoloģiskām būtnēm esot ļoti bijīgi, arī mūdienās pirms māju celšanas vai ceļu būvniecības daudzi vispirms ar viņām vienojoties. Ja nevienojas, tad nekāds labais iznākums neesot sagaidāms.
Kad mazajām skolām pārmests, ka klasēs pārāk maz skolnieku, skolotāji argumentrējuši, ka uz skolu taču nākot arī elfu bērni. Man stāstīja par parastiem kartupeļiem kurpēs, bet tagad lasu, ka senākos laikos tie bijuši sapuvuši kartupeļi. Nu jā, kur gan mūsdienu pilsētnieks lai ņemtu puvušus kartupeļus, tad būtu tieši šai vajadzībai jāpūdē.
Wiii!!!
Dzīvoju pārliecībā, ka jogurts ir kas mūsdienīgs :> Un nez ar ko kartupelis izpelnījies tādu godu? Normāla dāvana :D Viņiem daudz sava, stāsti par Grylu un Ziemsvētku kaķi ir tiešām šausmīgi, te viena no laipnākajām variācijām - https://www.youtube.com/watch?v=7ZsqGct
Bet viņiem tā baidīšana un baidīšanās patīkot - te, piem., Reikjavikas Kaķis (ne vēsts no usi-susi)
https://icelandmonitor.mbl.is/news/cult The most beautiful Icelandic lullaby of all Sofdu unga ástin mín (“Sleep my young darling”) is perhaps also the most terrifying. Because in this song, sleeping refers to dying. It was written by Jóhann Sigurjónsson (1880-1919) for his play about the most famous Icelandic outlaws, Fjalla-Eyvindur and his wife Halla, who lived in Iceland’s highlands in the late 18th century. Halla sang this song to her baby before she threw it into a waterfall so she could follow her husband on his run from the authorities.
vienai otrai ziemeļtautai visapkārt pōla lokam ir taktika skandēt arī pa smagākai dziesmai, lai atgaiņātu piktos garus: sak, mums te jau viss i' pakaļā un iet tik uz leju, tā ka, paldies, bet jūsu pakalpojumi nemaz nav nepieciešami.
man pašam šī dziesma visvairāk iet pie dūšas čoma Svāva Knūta versijā: Svavar Knútur Šis ir tik interesanti. Vienu brīdi man bija zinātniski nepamatots sapnītis, ka gribētu dzīvot islandē. Tik vien kā bjorkas periods un burbuļvannas ārā. Šo izlasot, sapratu līdz galam, ka svešā kultūrā nespētu dzīvot, tas nekas, ka interesanti.
Islandiešos ir tāda spītīga un sīksta savdabība, kura man ļoti patīk, ārpasaulē izpaudies un aprakstīts, piemēram, islandiešu risinājums banku krīzes pārvarēšanai, atsakoties auklēties ar bezatbildīgiem baņķietiem, vai pajumtes došana vajātajam Wikileaks.
Bet līdzenums bez kokiem mani skumdina, tāpēc laikam nespētu tur dzīvot. |
|||||||