5 štuki par zvērādu? :D :D :D gadās.

Mhm, tādas cenas radījis NEcilvēku pieprasījums. Ne nieka pēc izskata neatšķirtos no kvalitatīva mākslīgā materiāla.

nē, bez tā `ne` - visos laikos tā tas i bijis un būs vēl ilgi pēc mums. tas dzīvnieciskais jau nekur nepazudīs, un tā tam jābūt.

a kamēr vēl būs pieejama āda, es ar nestaigāšu kaukādās plastmasās, johaidī!

Visos laikos? Tu gribi līdzināties alu laikmeta cilvēkam? :) Nez kāpēc cilvēks ceļ skolas, gudri runā, filosofē, zinātnē sasniedz jaunas virsotnes, bet atkal un atkal ar skaļu būkšķi nokrīt turpat, no kurienes nācis ar šiem tekstiem - bet tas jau normāli, tas ir instinkts, kas cilvēku vada, tā vienmēr ir bijis - un atgriežas zvēra ādās. Un aizmirst, ka māca humānismu, ka nodarbojas ar labdarību un pasaules glābšanu, kas tiešām pašlaik ir svarīgi, aizmirst par situāciju ekosistēmā, par globālām problēmām. Un tik ļurina, ka cilvēks ir patiesība tas pats dzīvnieks, tikai staigā uz divām kājām. Stulbums. Degradācija. Vai nu esi cilvēks vai ej mežā dzīvot, bet nevajag liekuļot un vienu brīdi buvēt jaunus naftas vadus, bet otru piedzerties lopā un priekā sist plaukstiņas, ka tas ir normāli. Dubultmorāle, kas pazudina.
Un es ne par Tevi! Par cilvēkiem. Paši apjukuši un apmaldījušies visatļautībā, brīvībā, pazaudējuši savu dvēseli..

Kādā ziņā līdzināties alu cilvēkam? Dzīvot alās, katru dienu pavadot medībās un savstarpējās kaujās par mātītēm un vakaros vālējot tās mātītēs? Ne gluži, es pa dienu labāk paslaistos, esmu pārāk pieradis pie komforta. Bet tas man neliedz medīt (samaksāt, lai kāds nomedī) un taisīt (samaksāt, lai kāds uztaisa) jakas no ĪSTAS ādas - vienkārši, lai sajustos kā mednieks.

Tas man arī neliedz vālēt mātītes pa vakariem, varbūt tikai tie kaušanās veidi ir mazliet mainījušies - iespējas dažādas, bez roku palaišanām jau arī neiztiek, pat varētu teikt, ka man tas sāk iepatikties. Galu galā, ja nu kādam nepavisam nesanāk, var jau nopirkt - t.i. izcīnīt to citādā veidā :) (tik neuzsāksim strīdiņu par morāli vai tās trūkumu)

Var gari un gudri filozōfēt par humānismu, par prāta spējām, bet nevar neatzīt, ka tomēr tā ir bauda kādam nelietiem vienkārši brutāli sadot pa seju, un tāpēc man grūti saprast "dižos" domātājus, kas šādas parādības uzskata par necilvēcīgām, un sauc tās par dzīvnieciskām tā vārda sliktākajā nozīmē.

Par tiem pašiem kažokiem - tāpēc jau tām mātītēm tie tik ļoti patīk, lai pārējām sugas pārstāvēm parādītu, ka viņas tēviņš ir spējīgs tādu sagādāt :)

Blle, zaibal, lai dzīvo dabīga āda >:]

Par Tavu morāli labāk nerunāt.. :P Tas, ka nesaproti, kas ir humānisms, nav nekāds atklājums. Bet pamēģini iedomāties, ka IR tādi cilvēki, kuriem dzīvē sadot kādam pa muti un nodrāzties nav lielākā bauda un mērķis..
Tu i brutāls eksemplārs. Diezgan egoistisks. Agrāk tāds nebiji, paliki. Bet varbūt mainīsies pēc gadiem 5-10, kad būsi izdauzījies un sāksi domāt ar galvu.

Nu, staigā savās ādās, kas ta` man. Tikai es nedaudz par ko citu - par to, cik daudziem ir svarīgi naudu ieguldīt vizuālās mantās, lai sabiedrībā izceltos it kā ar tām. Un kur paliek pats cilvēks? Noslīcis materiālajos "labumos".

Jā, man ir zelts, man ir ādas, es neliekuļoju. Bet tas vienkārši ir. Nebūtu, nebūtu. Neiespringstu. Uznāks, pirkšu vēl zeltu un briljantus. Varbūt nojūgšos un apkāršos kā nēģeru reperis ar zelta ķēdēm. Un? Būšu tāpēc laimīgāka? Ha. Tā būs tikai naudas tērēšana kaut kādos priekšmetos, kas patiesībā man neko neizsaka. Es necenšos, lai man būtu. Tāpat ir. Pat nedomājot. Un man pietiek.

Par kažokiem - lai tās, kas ir primitīvas, dižojas citu priekšā. Tikai manās acīs tādi subjekti vienmēr ir izskatījušie lēti. Tieši tā - mātītes. Nekad primārais, ko cilvēkā vērtēju, nebūs ne lupatas, ne krāšļošanās. It kā Tu to nezinātu. Lai sevi apzelta un apšuj miljoniem ādās - tas nemaina cilvēka būtību. Tā ir maska, ietērps, kas neko neizsaka. Tā ir sevis slēpšana. Jo vairāk cilvēks ieciklējas uz mantu un izskatu, jo primitīvāks viņš paliek.

Es neticu, ka ir iespējams, ka attīstība cilvēkam apstājas. Ir tikai progress vai regress.
Cilvēkam ir dotas jūtas, emocijas, sirds un dvēsele, lai par to domātu, lai to saudzētu un audzētu. Tā ir vislielākā vērtība - garīgums.

Ja pārāk daudz domā, tad var aidomāties līdz tam, ka jāguļās koka kastītē, jo gals tā kā tā būs klāt.

Cilvēks nevar domāt pārāk daudz :) Tā jau izmanto tikai niecīgu smadzeņu daļu..

Var, var. Es zinu.

Manis pēc domas par to, kur saštukot aliņam ir kudi vērtīgākas par pētījumiem, vai tārpam sāp, kad viņu mauc uz āķa (pēdējais reāls norvēģu zinātnieku pētījums).

Skaidrs, ka sāp! :))

A vot i nē! Zinātnieki ir nomierinājuši makšķernieku sirdsapziņas un pierādījuši, ka tārpiem nesāp. :)

Pētījums gan varētu būt neobjektīvs, jo pētījumā nepiedalījās neviens tārpu psihologs. :)

Vot šitādam pētījumam es netic`. Ko ta jams tā lokās, kad dur uz āķa un visas iekšas šķīst ārā?

bet nebļau - značit viss kārtībā. bet vispār - kāda starpība?

A moš i kādi mikro spiedzieni? :D