Kādā ziņā līdzināties alu cilvēkam? Dzīvot alās, katru dienu pavadot medībās un savstarpējās kaujās par mātītēm un vakaros vālējot tās mātītēs? Ne gluži, es pa dienu labāk paslaistos, esmu pārāk pieradis pie komforta. Bet tas man neliedz medīt (samaksāt, lai kāds nomedī) un taisīt (samaksāt, lai kāds uztaisa) jakas no ĪSTAS ādas - vienkārši, lai sajustos kā mednieks.

Tas man arī neliedz vālēt mātītes pa vakariem, varbūt tikai tie kaušanās veidi ir mazliet mainījušies - iespējas dažādas, bez roku palaišanām jau arī neiztiek, pat varētu teikt, ka man tas sāk iepatikties. Galu galā, ja nu kādam nepavisam nesanāk, var jau nopirkt - t.i. izcīnīt to citādā veidā :) (tik neuzsāksim strīdiņu par morāli vai tās trūkumu)

Var gari un gudri filozōfēt par humānismu, par prāta spējām, bet nevar neatzīt, ka tomēr tā ir bauda kādam nelietiem vienkārši brutāli sadot pa seju, un tāpēc man grūti saprast "dižos" domātājus, kas šādas parādības uzskata par necilvēcīgām, un sauc tās par dzīvnieciskām tā vārda sliktākajā nozīmē.

Par tiem pašiem kažokiem - tāpēc jau tām mātītēm tie tik ļoti patīk, lai pārējām sugas pārstāvēm parādītu, ka viņas tēviņš ir spējīgs tādu sagādāt :)

Blle, zaibal, lai dzīvo dabīga āda >:]