Kādā ziņā līdzināties alu cilvēkam? Dzīvot alās, katru dienu pavadot medībās un savstarpējās kaujās par mātītēm un vakaros vālējot tās mātītēs? Ne gluži, es pa dienu labāk paslaistos, esmu pārāk pieradis pie komforta. Bet tas man neliedz medīt (samaksāt, lai kāds nomedī) un taisīt (samaksāt, lai kāds uztaisa) jakas no ĪSTAS ādas - vienkārši, lai sajustos kā mednieks.

Tas man arī neliedz vālēt mātītes pa vakariem, varbūt tikai tie kaušanās veidi ir mazliet mainījušies - iespējas dažādas, bez roku palaišanām jau arī neiztiek, pat varētu teikt, ka man tas sāk iepatikties. Galu galā, ja nu kādam nepavisam nesanāk, var jau nopirkt - t.i. izcīnīt to citādā veidā :) (tik neuzsāksim strīdiņu par morāli vai tās trūkumu)

Var gari un gudri filozōfēt par humānismu, par prāta spējām, bet nevar neatzīt, ka tomēr tā ir bauda kādam nelietiem vienkārši brutāli sadot pa seju, un tāpēc man grūti saprast "dižos" domātājus, kas šādas parādības uzskata par necilvēcīgām, un sauc tās par dzīvnieciskām tā vārda sliktākajā nozīmē.

Par tiem pašiem kažokiem - tāpēc jau tām mātītēm tie tik ļoti patīk, lai pārējām sugas pārstāvēm parādītu, ka viņas tēviņš ir spējīgs tādu sagādāt :)

Blle, zaibal, lai dzīvo dabīga āda >:]

Par Tavu morāli labāk nerunāt.. :P Tas, ka nesaproti, kas ir humānisms, nav nekāds atklājums. Bet pamēģini iedomāties, ka IR tādi cilvēki, kuriem dzīvē sadot kādam pa muti un nodrāzties nav lielākā bauda un mērķis..
Tu i brutāls eksemplārs. Diezgan egoistisks. Agrāk tāds nebiji, paliki. Bet varbūt mainīsies pēc gadiem 5-10, kad būsi izdauzījies un sāksi domāt ar galvu.

Nu, staigā savās ādās, kas ta` man. Tikai es nedaudz par ko citu - par to, cik daudziem ir svarīgi naudu ieguldīt vizuālās mantās, lai sabiedrībā izceltos it kā ar tām. Un kur paliek pats cilvēks? Noslīcis materiālajos "labumos".

Jā, man ir zelts, man ir ādas, es neliekuļoju. Bet tas vienkārši ir. Nebūtu, nebūtu. Neiespringstu. Uznāks, pirkšu vēl zeltu un briljantus. Varbūt nojūgšos un apkāršos kā nēģeru reperis ar zelta ķēdēm. Un? Būšu tāpēc laimīgāka? Ha. Tā būs tikai naudas tērēšana kaut kādos priekšmetos, kas patiesībā man neko neizsaka. Es necenšos, lai man būtu. Tāpat ir. Pat nedomājot. Un man pietiek.

Par kažokiem - lai tās, kas ir primitīvas, dižojas citu priekšā. Tikai manās acīs tādi subjekti vienmēr ir izskatījušie lēti. Tieši tā - mātītes. Nekad primārais, ko cilvēkā vērtēju, nebūs ne lupatas, ne krāšļošanās. It kā Tu to nezinātu. Lai sevi apzelta un apšuj miljoniem ādās - tas nemaina cilvēka būtību. Tā ir maska, ietērps, kas neko neizsaka. Tā ir sevis slēpšana. Jo vairāk cilvēks ieciklējas uz mantu un izskatu, jo primitīvāks viņš paliek.

Es neticu, ka ir iespējams, ka attīstība cilvēkam apstājas. Ir tikai progress vai regress.
Cilvēkam ir dotas jūtas, emocijas, sirds un dvēsele, lai par to domātu, lai to saudzētu un audzētu. Tā ir vislielākā vērtība - garīgums.