Par Tavu morāli labāk nerunāt.. :P Tas, ka nesaproti, kas ir humānisms, nav nekāds atklājums. Bet pamēģini iedomāties, ka IR tādi cilvēki, kuriem dzīvē sadot kādam pa muti un nodrāzties nav lielākā bauda un mērķis..
Tu i brutāls eksemplārs. Diezgan egoistisks. Agrāk tāds nebiji, paliki. Bet varbūt mainīsies pēc gadiem 5-10, kad būsi izdauzījies un sāksi domāt ar galvu.

Nu, staigā savās ādās, kas ta` man. Tikai es nedaudz par ko citu - par to, cik daudziem ir svarīgi naudu ieguldīt vizuālās mantās, lai sabiedrībā izceltos it kā ar tām. Un kur paliek pats cilvēks? Noslīcis materiālajos "labumos".

Jā, man ir zelts, man ir ādas, es neliekuļoju. Bet tas vienkārši ir. Nebūtu, nebūtu. Neiespringstu. Uznāks, pirkšu vēl zeltu un briljantus. Varbūt nojūgšos un apkāršos kā nēģeru reperis ar zelta ķēdēm. Un? Būšu tāpēc laimīgāka? Ha. Tā būs tikai naudas tērēšana kaut kādos priekšmetos, kas patiesībā man neko neizsaka. Es necenšos, lai man būtu. Tāpat ir. Pat nedomājot. Un man pietiek.

Par kažokiem - lai tās, kas ir primitīvas, dižojas citu priekšā. Tikai manās acīs tādi subjekti vienmēr ir izskatījušie lēti. Tieši tā - mātītes. Nekad primārais, ko cilvēkā vērtēju, nebūs ne lupatas, ne krāšļošanās. It kā Tu to nezinātu. Lai sevi apzelta un apšuj miljoniem ādās - tas nemaina cilvēka būtību. Tā ir maska, ietērps, kas neko neizsaka. Tā ir sevis slēpšana. Jo vairāk cilvēks ieciklējas uz mantu un izskatu, jo primitīvāks viņš paliek.

Es neticu, ka ir iespējams, ka attīstība cilvēkam apstājas. Ir tikai progress vai regress.
Cilvēkam ir dotas jūtas, emocijas, sirds un dvēsele, lai par to domātu, lai to saudzētu un audzētu. Tā ir vislielākā vērtība - garīgums.