Tātad ir attaisnojama nežēlība, ja gribas ēst? Nevis vienkārši nogalināt, bet MOCĪT. Paņirgāties par ieslodzītajiem, jo tas ir ienaidnieks? Paspārdīt, pamocīt, pazemot - cilvēciski?

mocīšanai nav nekādu attaisnojumu.

fika nogalināšana savam kuņģim ir dabas parādība.

gribēju raksīt - fiksa..

Bet šajā lapā nav FIKSA nogalināšana, tā ir ņirgāšanās par dzīvām radībām. Un tas pasaulē notiek, joprojām un masveidā. Dzīviem ādas dīrā, veic nežēlīgus eksperimentus, dauza, sit, badā mērdē, murgs kaut kāds..

tieši tādēļ nelasu avīzes, ziņu portālus, nemeklēju lietas par ko pārdzīvot. dzīvoju mucā, varētu tā teikt. droši vien nepareizi, taču ar pārdzīvošanu vai arī to visu vienkārši uztverot kā nepatīkamu faktu es tur nevarēšu ko mainīt. vienīgais, ko varu darīt ir mācīt labas lietas saviem nākamajiem bērniem un tuvākajiem skalot smadzenes par to, ka tā nevajag.... tas arī viss.

Ir lietas, kas nemeklējot atnāk un liek domāt.. Arī ne tās labākās.. :/

nezinu. man tādas lietas neuzskrien. es vienkārši nemeklēju par ko uztraukties. ja nu vienīgi pēdējā laikā šī ir Cibas sieviešu top lieta.

Kā jau teicu, bez meklēšanas arī viss var atnākt un likt domāt.. Par Cibu neko neesmu manījusi - mani vienmēr ir uztraukusi šī lieta, esmu PETA reģistrējusies, esmu rakstījusi uz Eiroparlamentu LV depetātiem vēstules. Nav tā, ka cilvēks neko nevar, tikai cilvēks jau patiesībā arī var..

vari teikt, ka esmu aprobežota, bet vispirms gribu tikt ar sevi un savu dzīvi galā. pēc tam lāpīšu pasauli.

nepārzinu visu to, bet šaubos, ka Amerikas [vai kādu tur valstu] fabrikām un ražotnēm, kuru teritoriju ir vienāda ar Latvijas teritoriju[ pārspīlēju, bet viņas visas kopā ņemot, droši vien tā arī ir..], īpaši rausta [piedodiet] kaut kāds LV deputāts, kuram pašam pie kājas..

labdarība jāsāk ar tuvākajiem..

Nevis kaut kāds deputāts, bet tas bija balsojums par likumprojektu. Diemžēl pie mums valda tas stulbais uzskats, ka parastam cilvēkam nav nekādas teikšanas. Civilizētā pasaulē ir gan arodbiedrības, gan streiki, gan viedokļi un tie tiek ņemti vērā, vismaz uzklausīti..

Cilvēki ir dažādi, bet man nav, piemēram, nav vienalga, kas notiek pasaulē, kas notiek AIZ manām namdurvīm. Ja uzlikšu klapes un izlikšos, ka neko nezinu un nekas neintersē, no tā pasaule labāka nepaliks, no tā nekas nepaliks labāks, nekas nemainīsies. Vismaz līdzjūtība, vismaz sapratne un līdzjūtība, ja ne vairāk. Man liekas, mūsdienu sabiedrībā tā visa ļoti pietrūkst. Ļoti raksturīgs teiciens - ne mana cūka, ne mana druva. Tā mēs dzīvojam. Katrs tikai zem sava degungala rušinās un negrib nemaz zināt, kā ir citur.

taisnība.
un pietiktu arī ar elementāru cieņu.

neteiktu, ka negribu. vienkārši esmu slinka un neaktīva. un pagaidām man savā degungalā ir pietiekami lietu, ko risināt.

Katram taču sava atšķirīga dzīve :)) Savas intereses un prioritātes..

mmhm. :))

Zini, tādas lietas notiek arī Tev degungalā.
Laikam taisnība par to, ka katram savas prioritātes. Mani, piemēram, pārņem pārāk lielas sāpes un naids, lai es kaut vienā līdzīgā situācijā vēl domātu par kaut kādām savām problēmām. Ir bijuši daži "piedzīvojumi", un sāp vēl tagad.
Taču cilvēki ir dažādi. You cannot unite everyone under one cause.

laikam man mazs deguntelis. uz kuru pusi man viņš jāgriež, lai to ieraudzītu?

[ja tu domā uz ielas izmestos kaķus, suņus u.c. radības, esmu ievērojusi un man viņu ir žēl, ir dusmas uz neatbildīgajiem cilvēkiem, bet nevaru taču visus paņemt savā dzīvoklī, pabarot, dot pajumti, meklēt katram Labu saimnieku. tiem, kas vēlas dzīvniekus, tie ir, tiem, kas vēlas rotaļlietas - nedotu.
kad biju maza, sapņoju par to, ka esot bagāta, es viņus visus pieņemšu pie sevis. pirmām kārtām suņus. taču...no tā cilvēku attieksme jau nemainīsies..]

Labāk negriez gan to degunteli. :) Nevajag. Arī es speciāli nemeklēju. Tās lietas mani atrod, laikam pārbaudījumi par kaut kādiem pagātnes gēkiem.

Un es domāju ne tikai uz ielas izmestos dzīvniekus. Es domāju arī nospārdītos, nedēļām dzīvokļos badinātos,mīļo bērniņu nomocītos... Katrā cilvēkā ir sava programma. Vieni nekad nevienam apzināti pāri nedarīs, citi atkal būs pietiekami truli, lai par kaut kādām vērtībām un sajūtām dzīvnieku sakarā vispār neaizdomātos. Un man domāt, ka cilvēku attieksme vispār neizmainīsies... jo iedarboties var tikai uz funkcionējošām smadzenēm... kas parasti ir not the case.

Protams, nav jau runa par maniakālu misijas apziņu, taču apkārt ir tik daudz vienaldzības, ka esmu sākusi uztvert lietas saasināti. Tāpēc arī tāda nikna un kašķīga. :)

man ir paveicies. manā ikdienas apkārtnē tādu cilvēku nav. viņi kaut kā aiziet garām. [ja neskaita to, ka man mazai esot lielais gailis, kuru man vajadzēja ganīt, uzbruka. un tēvs, mani glābdams, iespēra tam pa pēcpusi. kopš tā laika viņš mani neaiztika. :)]
cilvēku attieksme sākas no ģimenes. tieši tādēļ saku, ka labdarība un audzināšana jāsāk ar tuvajiem - cilvēkiem [radiniekiem, draugiem..], dzīvniekiem...

Bingo! :) Jāsāk ar sevi un saviem bērniem.. Līdzjūtība..