Heart*Stripper
Viss ir, lai mēs tuvotos Esamībai..
Gribēju dod lasīt udensrozei..:D 
3rd-Nov-2005 12:49 pm
Izrādās, darbā mētājas "Ģimenes un laulības karma". Nu, cik var žēlot un attainost tos bikšainos?! Gribas skaļā balsī lamāties!!!
Sievietei nevar kaut kā pietrūkt (naudas, seksa, mīļuma etc.), nevar nebūt labi??? Ja tas vīrietis neizprot un ir paviršs - ko viņai darīt?
Redz, ja vīram uzrodas mīļākā, tad sievai esot jāmaina uzvedība, jāmeklē kompromisi un vīram zobos čības jāpienes. ABSURDS! Cik tizla grāmata..
Nodaļa nevis par vīrenēm, bet par sievasmātēm :P
Un visu laiku pamācības - tādā situācijā sievietei jādara tas un šitas un jācenšas salabt un saprast, jābūt par atbalstu bērniem un vīram, jābūt skaistai, uzmanīgai un saprotošai blablabla, "jāatrod atslēdziņa viņa dvēselei"! Daaaaaaaaaaah!
Visu ģimeni bīda tikai un vienīgi sievietes! Atceraties savas mātes - kurš ģimenē bija tā sirds un dvēsele, pie kuras vērsās, kad bija grūti, kas rūpējās un visu vienmēr piedeva? Arī savam necilajam vīram..
Zinu, ir izņēmumi. Zinu. Vienam paziņam jāstutē sieva alkoholiķe, bet cits pēc sievas nāves palicis ar bērnu uz rokām, bet tie ir tikai izņēmumi.
Novērtēt sievieti laikam vēl tikai retais spēj. Un ne tikai novērtēt, bet arī neaizmirst par viņu ikdienā..
A ko, jūs, vīrieši varat! Bez rutinētās ikdienas strādāšanas darbā - ko vēl?! Cik jūs esat saprotoši un cenšaties palīdzēt un kopt attiecības??? Cik jūs esat gatavi ziedot mājai, ģimenei un saviem mīļajiem? [Tas nav nekas personīgs, bet vispārīgs lozungs.]
Tā krīt uz nerviem tās vīriešu sarakstītās pārgudrības un situāciju analīze tikai un vienīgi no savas vīrišķās pozīcijas!
Comments 
3rd-Nov-2005 01:20 pm
Un kas šo sarakstījis? Bikšainais?

Mana darbakolēģe šodien. Viņa runāja ar savu vīru pa telefonu, es neklausījos, taču beigās viņa man pateica tieši šādu tekstu: "Sākumā, kad iepazīstas, tad gribas vienmēr būt kopā, ilgāk parunāties, bet tagad, pēc 10 gadiem laulības (starp citu, sākumā domāju, ka viņa ir manā vecumā, bet ļoti kļūdījos) gribas arvien ātrāk beigt runāt, atšūt, lai tikai liek mieru."

Jāpiezīmē, ka tobrīd viņi nestrīdējās un vispār satiek labi. Bet nu tas teksts man, saprotams, lika aizdomāties par savu nākotni, kas notiks.

Ko es ar to visu gribēju teikt – ka ne tikai sievietēm jārūpējas par vīriešiem, kā šajā grāmatā ieteikt, bet arī otrādi, protams, taču pēc laika tas vienkārši vairs nenotiek nevienā virzienā.

(Nekāda personīgā pieredze nav iesaistīta, varu pat ļoti kļūdīties, taču tā es domāju.)
3rd-Nov-2005 01:24 pm
Ja Tu par grāmatu - protams, autors vīrietis :P Manā grāamtplauktā i grāmatas, kuras šķirstu, kad gribas pasmieties par vīriešiem. Šī būs tieši tāda. Vīrietis - varonis, sieviete- iedvesmotāja - tā te tiek postulēts. Nu ņefigaaa! Sievietes arī ir spējīgas dzīvē ko sasniegt un arī ir ar savām vēlmēm.
Par to, kā tas ir pēc laika.. Tur ir abu vaina. Nekad nav viens vainīgais. Ja kāds sāk čakarēties un strādāt 20 stundas diennaktī, otram atveltot 5 sekunžu skūpstu, tad ar laiku tas otrs sāks atspēlēties. Pavisam netīšām. Jo nevar dot un dot, kā tukšā akā tikai pildīt un pretim saņemt pliku neko. Tīrā pašaizsardzība, lai sevi pasaudzētu un neiztukšotos.
Ja abi cenšas, ja māk sarunāt, tad var ilgi novilkt. Bet, ja sākas paviršība [piedo, bet visbiežāk tomēr no vīr.], tad ar laiku.. Vai nu sievietei jābūt stulbai, vai arī vīram ļoti bagātam, lai tādas attiecības ilgi pastāvētu ;]
This page was loaded Apr 28th 2024, 2:24 pm GMT.