Mana darbakolēģe šodien. Viņa runāja ar savu vīru pa telefonu, es neklausījos, taču beigās viņa man pateica tieši šādu tekstu: "Sākumā, kad iepazīstas, tad gribas vienmēr būt kopā, ilgāk parunāties, bet tagad, pēc 10 gadiem laulības (starp citu, sākumā domāju, ka viņa ir manā vecumā, bet ļoti kļūdījos) gribas arvien ātrāk beigt runāt, atšūt, lai tikai liek mieru."
Jāpiezīmē, ka tobrīd viņi nestrīdējās un vispār satiek labi. Bet nu tas teksts man, saprotams, lika aizdomāties par savu nākotni, kas notiks.
Ko es ar to visu gribēju teikt – ka ne tikai sievietēm jārūpējas par vīriešiem, kā šajā grāmatā ieteikt, bet arī otrādi, protams, taču pēc laika tas vienkārši vairs nenotiek nevienā virzienā.
(Nekāda personīgā pieredze nav iesaistīta, varu pat ļoti kļūdīties, taču tā es domāju.)
Mana darbakolēģe šodien. Viņa runāja ar savu vīru pa telefonu, es neklausījos, taču beigās viņa man pateica tieši šādu tekstu: "Sākumā, kad iepazīstas, tad gribas vienmēr būt kopā, ilgāk parunāties, bet tagad, pēc 10 gadiem laulības (starp citu, sākumā domāju, ka viņa ir manā vecumā, bet ļoti kļūdījos) gribas arvien ātrāk beigt runāt, atšūt, lai tikai liek mieru."
Jāpiezīmē, ka tobrīd viņi nestrīdējās un vispār satiek labi. Bet nu tas teksts man, saprotams, lika aizdomāties par savu nākotni, kas notiks.
Ko es ar to visu gribēju teikt – ka ne tikai sievietēm jārūpējas par vīriešiem, kā šajā grāmatā ieteikt, bet arī otrādi, protams, taču pēc laika tas vienkārši vairs nenotiek nevienā virzienā.
(Nekāda personīgā pieredze nav iesaistīta, varu pat ļoti kļūdīties, taču tā es domāju.)