gaishais laiks
vakar nopirku satriecoshi labu graamatu - kaada nu jau aizsaulee aizgaajusha (mm, kaa jums patiik shis eifeemisms? "aizgaaja" vinjsh ar aids nastu plecos) fr. dramaturga bernaara-marijas koltesa (bernard-marie colte's) lugu 'dans la solitude des champs de cotton' (kokvilnas lauku vientuliibaa) - viss teksts buuveets uz iekaari un taas transformacijaam, kaa arii iekaares un varas diskursa mijiedarbi. ir tikai 2 drammatis personae, le dealer un le client. veel neesmu daudz izlasiijis, bet teksts ir aarkaartiigi poeetisks. kaut vai pats saakums, kur diileris teic:
"ja juus naakat shai stundaa un shai vietaa, tad jums kaut kaa truukst, un es jums varu to sniegt, taapeec es tuvojos jums (..) atplestaam rokaam, paardeveeja pazemiibaa, kas tam raksturiiga pirceeja priekshaa, tureetaaja pazemiibaa, ar kaadu tas veershas pie iekaares paarnjemtaa; un es redzu juusu iekaari kaa gaismu, kas kreeslaa iedegas daudzstaavu nama peedeejos staavos (..)"
ziemassveetki jau esot taads gaishs laiks.