ceļš uz trešajām debesīm - uz nepasakāmo

Recent Entries

You are viewing the most recent 25 entries.

28th August 2018

12:43pm: Kosova, sentiments, slēptās ziņas
uzrakstīju Tev, q.D., savā ziņā bažīgu pastkarti, kas tomēr beidzās ar apliecinošu credo: "priekš manis tu vienmēr esi dzeja". pierakstu, lai neaizmirstu. gaidi.

2nd August 2018

1:18am: versme, asfalts, saule un vējš
aizvakar braucot no Līgatnes uz Rīgu, manam mocim bija "temperatūra", +37.

12th June 2018

9:50pm: ceļojumi senatnē
līdztekus Anastasijam un Kiriakam, Romāns bija viens no dižākajiem "melodiem", kas saistīts ar kondaka poētiskās formas iepeldēšanu - precīzi kad, ἄγνωστον ἐστί - bizantiešu liturģijā. sīriešu izcelsmes ebrejs. viņš kombinējis memru (metriska homilija), madrašu (didaktiska dziesma) un sogitu (akrostihs). pārsvarā rakstījis koinē, bet te ir viena Ziemassvētkiem veltīta himna arābu val. lasu tagad viņa tekstus, liels meistars bijis, ka varējis zilbju matricu kopā ar mūziku sadabūt. foršākais, ka ir sporādiskas rīmes, bet tās nekalpo par formas elementu, bet gan ir dzīvs uzsvars, kad saturs top paralēls vai antitētisks (par to sīkāk Egon Wellesz).

https://www.youtube.com/watch?v=qQY5u5tmfHg

28th May 2018

11:14pm: es tev neticu, Maksim, ka ortodoksija ir tikai skaists papīrītis, фантик, tu teici, zem kā ir tikai puve, vēlme padarīt pelēku un vienādu, paverdzināt un izmantot. Dieva gaisma ir vārdos, kad es lasu lēni un domāju kopsakarā ar VD un JD tekstiem, tie atmirdz savādā godībā, tie ir vispārākajā pakāpē. es ceļos turp, kur pūš visi vēji un no visām pusēm. tev to ir grūti saprast, jo tu tagad funkcionē citā frekvencē.

ὅσα ηὐξάμην ἀποδώσω.
ko esmu solījies - samaksāšu.

27th May 2018

1:52pm: ...
"saņēmi-nesaņēmi
izlasīji-neizlasīji"

ir taču vienalga - ciktāl runāju ar Dievu, dievišķo daļu Tevī.

16th May 2018

12:38am: vakara dziesma
Φῶς ἱλαρὸν ἁγίας δόξης ἀθανάτου Πατρός,
οὐρανίου, ἁγίου, μάκαρος, Ἰησοῦ Χριστέ,
ἐλθόντες ἐπὶ τὴν ἡλίου δύσιν, ἰδόντες φῶς ἑσπερινόν,
ὑμνοῦμεν Πατέρα, Υἱόν, καὶ ἅγιον Πνεῦμα, Θεόν.
Ἄξιόν σε ἐν πᾶσι καιροῖς ὑμνεῖσθαι φωναῖς αἰσίαις,
Υἱὲ Θεοῦ, ζωὴν ὁ διδούς· διὸ ὁ κόσμος σὲ δοξάζει.

Све́те ти́хий Святы́я сла́вы, безсме́ртнаго Отца́ Небе́снаго, Свята́го Блаже́ннаго, Iису́се Христе́: прише́дше на за́пад со́лнца, ви́девше свет вече́рний, пое́м Отца́, Сы́на, и Свята́го Ду́ха, Бо́га. Досто́ин еси́ во вся времена́ пет бы́ти гла́сы преподо́бными, Сы́не Бо́жий, живо́т дая́й: те́мже мир тя сла́вит.

Maigā gaisma no nemirstīgā Tēva, debešķīgā
svētā, laimīgā [Tēva] Svētās slavas, Jēzu Kristu,
atnākuši uz saules rietu, ieraudzījuši vakara gaismu,
mēs apdziedam Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, Dievu.
Tu esi cienīgs jebkuŗā laikā tikt apdziedāts dievbijīgās balsīs,
Dieva Dēls dzīvību iedevušais; par to pasaule tevi slavina.

15th May 2018

10:36pm: neprāta dzejas
trahejas ir ejas zem kukaiņu sejas
trahejās notiek gaisa dejas

9th May 2018

8:03pm: smalkā matērija
putekļu ruļļi istabā uz grīdas.
putekļi rullē.
tas laikam izklausās diezgan smieklīgi, ja aiz šī kalambūra nebūtu netīra istaba.
pavisam banāla, pavisam parasta un reizēm piesmakusi. pa dienu sastāvējies gaiss.
naktī taču logs ir vaļā.

bet ko lai es daru? kur lai rodu [sevī] [nepieciešamo] enerģiju paņemt lupatu,
saslapināt to ar ūdeni un nedaudz terpentīna, lai smaržo kā tēva mākslinieka darbnīca bērnībā,
un pielikt šai konkrētajai putekļu entropijai punktu?

viņi taču rullēs atkal.

atkal viņi griezīsies gaisā, šīs smalkās matērijas daļiņas.
rullēs un griezīsies, veidojot neticamas figūras,
varbūt skaistākas par skaistākajām sniegpārsliņām un leduspuķēm.
tās paliks neredzamas.

varbūt naktī viņi izvirpuļos pa logu un aiztrauksies pāri pļavām.
tas būs putekļu lielais ceļojums.
bet arī istabā paliks ne mazums.

un viss sāksies no gala,
tikai citviet,
tādā paralēlā kambarī,
kur putekļi neiekļūst,
kaut kas būs beidzies, nemaz nesācies.

17th April 2018

11:27pm: literatūrkvaziteorētiskas pārdomas
tas, kurš ir tā raksta tā, lai sasniegtu visus, nevar būt patiess un labs, man šķiet. tāpēc K. K. nerunā un nevar runāt uz visiem. ko līdzīgu reiz teica Gumiļovs,

Да, я знаю, я вам не пара,
Я пришел из другой страны,

bet viņu nošāva kā tautas ienaidnieku. arī K.K. viņa valodas zemē nesaprata, ne motīvus, ne formu, ne saturu, ne stilu (ironiju). un, bieži iedomājot viņu, es prātoju: vai mēs tagad, pēc un cauri laikiem viņu saprotam? vai es zinu, kas ir viņa "mākslas robežas", vai tās vispār ir robežas? varbūt skaldnes? bet viņa skatītā jūra turpina viļņoties...!

4th March 2018

3:51pm: amigo, amigo
es domāju, skatīdamies satori, cik briesmīgi, ka uz teju visiem tur viedumu starojošiem un apraidošajiem gulstas vecuma sūbējums, drīzas senilitātes prekursori; bet ko gan darīt, ka nav jaunajiem nekā dziļa un interesanta ko teikt, nav! ir vajadzīgas tantes (zandere, karlsberga) un onkuļi (vērdiņš, bankovskis). mūzikā, sportā, jā, tur jaunība ko spēj (kaut arī mūzikā varbūt dziļums, tāds jumtu raujošs megaorgasms nāk ar gadiem ilgu priekšspēli). bet filoloģijā, literatūrkritikā ir vajadzīgi gadi. tomēr - kur ir mūsu viktors šklovskis, kur ir mūsu džordžs stainers?

par citu: Āfrikā tiešām ir kā Selīns raksta (kur Ferdināns uzturas Āfrikā). visur valda neaprakstāms bardaks un karstums, neviens nenojauš ne par šklovski, ne staiineru, un pilnīgi noteikti ne par zanderi, ne bankonvski. arī vērdiņš šeit aplam редкая монета. neviens nesmēķē, kas ir labi, nevedina uz domām par kūpināšanu. okeāna vējš patīkami atvēsina. krūmos visādi trokšņi. krūmos moči un mašīnas.

vietējie draudzīgi un komunikabli, visi faļā portugeš, uz ko es pretim braši abloju espanjol, un kaut kāda saziņa notiek. bet vai tā ir kvalitatīva saziņa? atstāsim atbildi iekš ἐποχή. vakar viens lutausis bez ķiveres ar platu smaidu un šķirbainiem, tomēr sniegbaltiem zobiem prasīja, vai nevajag ar moci kaut kur aizvest. es teicu, "porqué no, a la praia" (uz pludmali - sp. un port. valodas mistrojums). Viņš "sim, va bem" (jā, labi), noskaidroju, ka tas maksās mazāk par 1 EUR, un aiziet. aizbraucām ar milzīgu līkumu līdz tai pašai pilsētas pludmalei, bija jauki kā klišejiskās pastkartēs par tālajiem dienvidiem, palmas līgojās, saule sildīja, ūdens silts kā tropu drudža piemeklētu ligoņu urīns, tiesa, ne tik tīrs kā grieķu salās, bet nu labi, nevar jau gribēt nez ko pašā pilsētas centrā Āfrikā, kur nav notekūdeņu attīrīšanas sistēmas. (mājās ir duša.) lutausīgais jauneklis arī nopeldējās ar mani un gribēja vest arī atpakaļ, bet es izvēlējos pastaigu, par ko tiku atalgots ar hiperaktīvu nēģerēnu līksmajiem smaidiem un uzsaucieniem: amigo, amigo! uma foto!

15th September 2017

12:33am: kārtējo reizi pārliecinos, ka "prāga ir skaista pilsēta" neatbilst patiesībai. prāgā ir draņķīgs rudens. daudz daudz sliktāks nekā Balkānos.
tiesa, alus ir tik labs un lēts, ka pat es izdzēru divus tumšos.

1st August 2017

10:12pm: vasaras skaistums arī lietus mākoņos. gaŗciems. jūra zeltaina, oranža. nez, no kurienes tā krāsa?

31st May 2017

10:15pm: maķ-edonija
brīnišķīgi liepas zied Skopjē, arī dateļpalmas. un visas atmiņas tik uz tevi, tik ap tevi.
poliritmija. poliritmi. ciklotīmija. tu to varbūt nekad neuzzināsi. un, ja uzzināsi, tad nekas no tā nemainīsies,
jo stundas ir situšas.
mēs nekad nespēsim lauzt savu lepnumu. nekad.

26th February 2017

10:54am: ...
Великий Пост
c 27 февраля по 15 апреля

16th February 2017

11:31am: atklāsmes
Jēzus bija bass: nevis bez apaviem, bet zemākā vīru balss. Es to sapratu, kad sāku dziedāt "Jāņa Pasiju".

12th January 2017

9:10am: ziemā
gaisma aust vēlu, daudz vēlāk nekā Balkānos, kur bija salti, bet saulaini. debesīs tagad nav ne mākoņa, tās lēni sāk kvēlot spilgtā zilgmē. ziemeļi.

26th November 2016

2:15pm: Marina C.
x x x
Б. Пастернаку

Рас-стояние: версты, мили…
Нас рас-ставили, рас-садили,
Чтобы тихо себя вели
По двум разным концам земли.

Рас-стояние: версты, дали…
Нас расклеили, распаяли,
В две руки развели, распяв,
И не знали, что это — сплав

Вдохновений и сухожилий…
Не рассорили — рассорили,
Расслоили…
Стена да ров.
Расселили нас как орлов-

Заговорщиков: версты, дали…
Не расстроили — растеряли.
По трущобам земных широт
Рассовали нас как сирот.

Который уж, ну который — март?!
Разбили нас — как колоду карт!

24 марта 1925

6th November 2016

1:36am: ziemeļu nakts
pēc "Laimības" noskatīšanās pie divām vāczemniecēm, ar kurām dalīju sarunas un pudeli laba spāņu vīna, izgāju laukā un ieelpoju svaigu gaisu. mēs neviens šeit nejūtamies piederīgs. aizbraukšana ir tikai laika jautājums. pilsēta tik mirusi šeit, lai arī centrā tūristu, cik uziet. salts gaiss, ziemas tuvums.

Laimība - Mutluluk (2007)
rež. Abdullah Oğuz

24th October 2016

4:35pm: mīlestības uzplūdi (ģeoemocionāli)
mīlu Turciju, valodu, cilvēkus, dabu tur.
mīlu Krievijas plašumus
mīlu Grieķiju, īpaši salas
mīlu Albāniju un albāņus
mīlu vācu literatūru, auto, močus un pilsētas
mīlu Franciju, bet ne tās iedzīvotājus. Mīlu kalnus!
mīlu Katalāniju un Spāniju! buļļus un jūŗu!
mīlu Islandes dabu un valodu!
mīlu Maķedoniju un tās cenas. ĻOTI!
mīlu Kosovu un tās albāņu dialektu.
mīlu Itālijas celtnes, kafiju un picas dienvidos. Mīlu Sicīlijas apelsīnus!
un arī dzimtenes mīlestības manī netrūkst!

13th August 2016

1:26pm: siltas, žūstošas peļķes

11th July 2016

9:39pm: ***
draftos daudzas nenosūtītas vēstules tev

9th July 2016

8:09pm: xxx
vakar pēc patiešām izcila sarkanvīna dzeršanas un ilgiem skatieniem, viennozīmīgiem mājieniem un pavedinošiem smaidiem manā adresē man beidzot bija sekss ar vienu divdesmit astoņus gadus vecu vācu meiteni; vispār jau nekas nopietns tas nebija, jo viņa bija ļoti nepieredzējusi, turklāt nebija paņēmusi izsargāšanās līdzekļus (arī es prezervatīvus jau sen līdzi nenēsāju, pēdējos izmetu kaut kad ziemā), tāpēc nepaviesojos viņas visdārgākajā vietā, ko sedza smalkas mežģīņbiksītes (ich brauche etwas längere Zeit, viņa visai sviedrainā brīdī teica), bet kaut kur riņķī apkārt, pie viņas krūtīm utt.; labi, ka tā, citādi vēl pastāvētu sagrūsnēšanas risks; nav jau tā, ka man negribētos bērnu, gluži otrādi, tikai ne ar viņu; vispār biju dziļi pārsteigts, ka ar visu vīnu un manu divus mēnešus ieilgušo depresiju kaut kas tāds vēl ir iespējams, ka man stāv uz viņu; kaut kas viņas augumā un fluīdos? starp citu, kad es viņai teicu, ka tas man neko nenozīmēs, jo es esmu iemīlējies vienā džekā, saņēmu atbildi, ka viņai arī ir gluži vienalga, ka tik tuvība; droši vien Dievs sodīs mani par šādu maucību un bezjēdzīgu sēklas šķiešanu. manī bija kaut kādas trīs nedēļas vai pat ilgāk uzkrāta porcija, ar ko es dāsni nolaistīju gan viņas seju, gan savu augumu, diemžēl arī spilvenu un palagu (te ir ļoti karsts, tāpēc segas un citas gŗūtāk mazgājamas lietas mēs par laimi nelietojam).

18th June 2016

1:41pm: no sērijas "terapija tiem, kam lauzta sirds"
atceroties senus laikus un pārdzīvojot nesenus satricinājumus
man liktenis atnesa 2003. gadā lasītas rindas:

Two lonely hearts in an ocean of loneliness
Two lonely hearts in a shipwreck of pain
We call to each other as we drown in the city
O why
Do we have to remain
The outcasts in love and the losers in gain?

7th November 2015

10:09am: ***
Kad būs as’ras izraudātas,
Kad būs izpriecājies prieks,
Mīlestība izmīlēta, -
Mani apņem nāves miegs.

Tad uz kapiem neej, mīļā, -
Neej mani modināt;
As’ras, prieki, mīlestība
Nedrīkst mani valdzināt.

Lai uz kapa zied tik rozes,
Lai ap mani daba klus',
Lai tie, kas man bij tik mīļi,
Visi man pie sāniem dus.

9th July 2015

1:19am: jūlija nakts
kad es vakarnakt Taigeta kalnā atvēru acis,
ugunskura apdūmots redzēju neskaitāmas zvaigznes,
ratus, liru un sietiņu jeb plejādes,
neaprakstāmi smalkas un skaidras sīkas zvaigznītes,
visu kā astronomijas grāmatā un pat daudz labāk.

sietiņš atgādināja man nepadarītu darbu,
kas publicēts akurāt iekš pléiades -
bet es abstrahējos - kā protu diemžēl ne tikai es.

zvaigžņu bija bez skaita, piedodiet šo locus communis!
visām tām, jādomā, ir pie vienas vietas NAI vai OXI,
straujuma, lēnuma, Latvijas aizgājusi veiksmīgā vai ne pārāk prezidentūra un tās
lēmumi, apņemšanās, rezolūcijas un prezentācijas,
latvijas jaunais prezidents un viņa nodotie zvēresti,
visas bijušās un esošās krīzes valsts, ģimenes vai hormonālā līmenī,
tas viss debesīs nekāpj.
Powered by Sviesta Ciba