ravejsledzejs @ :
tā. nedaudz panīdēju. nedaudz vieglāk palika...
(ai-ai-ai)
Friends' Entries
- Recent Entries
- Friends
- History
- Info
You are viewing the most recent 6 entries.
29th May 2026
ravejsledzejs @ :
esmu vāveres ritenī. diennaktī ir par maz ar 24 h un nedēļā ar 7 d. man ir iestājies psihoemocionālais stāvoklis vadītājam uzķērkt nelabā balsī: "Apturi pasauli! Es gribu izkāpt!"
pašreiz visa kā ir nedaudz (daudz, daudz) par daudz.
un blakus nav neviena stipra pleca uz kā atbalstīties. ar visu jātiek galā pašam ar savām mazajām ķepiņām...
pašreiz visa kā ir nedaudz (daudz, daudz) par daudz.
un blakus nav neviena stipra pleca uz kā atbalstīties. ar visu jātiek galā pašam ar savām mazajām ķepiņām...
28th May 2026
gailis @ :
aizsvilies Vilis
visā vīlies
pasaule ļauna
kā vārnas acs
vērojot ezi
nevainīgu
putnēni ligzdā
jābaro
pasaule ļauna
ne Vilis
visā vīlies
pasaule ļauna
kā vārnas acs
vērojot ezi
nevainīgu
putnēni ligzdā
jābaro
pasaule ļauna
ne Vilis
citaantonija @ : Zaļošana
( Viriditas )
Hildegarde no Bingenas "Tikumu ordenis"
"Iesākumā
it visa radība zaļoja,
tās vidū puķes ziedēja,
tad zaļošana iznīka
Un karavīrs redzēja un teica:
"Es to zinu,
bet zelta skaits vēl nav pilns.
Uzlūko mani, savas tēvišķības atspulgu:
es savā miesā pārciešu
pilnīgu izsīkumu,
pat mani bērni trūkumā nīkst.
Un nu atminies, ka pārpilnībai,
kas radīta sākumā,
nevajadzēja izkalst
un ka tolaik tu nolēmi
nenovērst skatienu,
līdz ieraudzīsi manu miesu
dārgakmeņiem klātu.
Jo mani pārņem vājums,
kad visi mani locekļi
atsegti izsmieklam.
Tēvs, skaties,
es tev rādu savas brūces.
Un nu, cilvēki it visi,
lieciet ceļus tēva priekšā,
lai viņš pasniegtu
jums savu roku."
Current Music: Hildegard von Bingen - O vis aeternitatis
24th May 2026
gailis @ :
kā lai visam gadam
patur ābeļziedus
kā lai notur ceriņus
tos neraujot
kā lai visam gadam
notur smaržu
kā lai visam mūžam
kā lai zied
patur ābeļziedus
kā lai notur ceriņus
tos neraujot
kā lai visam gadam
notur smaržu
kā lai visam mūžam
kā lai zied
21st May 2026
citaantonija @ : Poļu radio šovakar skanēja labi zināms dzejolis par kaķi tukšā dzīvoklī
Kaķis tukšā dzīvoklī
( Varbūt tas viss )
Vislava Šimborska
Nomirt — tā kaķim nedrīkst darīt.
Ko gan kaķis lai iesāk
tukšā dzīvoklī.
Vai rāpties sienās.
Vai trīties starp mēbelēm.
It kā nekas te nebūtu mainījies,
tomēr viss nomainīts.
It kā nekas nebūtu pārvietots,
bet viss citā vietā.
Un vakarā lampa vairs nedeg.
Var dzirdēt skaļus soļus kāpnēs,
nav tie.
Roka, kas zivi liek šķīvī,
ar nav tā, kas agrāk.
Kaut kas te nesākas
ierastajā laikā.
Kaut kas te nenotiek,
kā vajadzētu.
Kāds te bija, bija,
bet tad pēkšņi pazuda
un neatlaidīgi nav un nav.
Visos skapjos ir skatīts.
Pa plauktiem ir izskraidīts.
Zem paklāja ir palīsts un pārbaudīts.
Ir pat pārkāpts aizliegums
un izmētāti papīri.
Ko vēl lai izdara.
Jāguļ un jāgaida.
Lai tik viņš pārnāk,
lai tik viņš parādās.
Tad viņš dabūs zināt,
ka ar kaķi tā nedrīkst.
Varēs paieties uz viņa pusi
tā, it kā nemaz negribētos,
lēnītēm
ar dziļi aizvainotām ķepām.
Un sākumā nekādas lēkāšanas vai ņaukstēšanas.
No poļu valodas atdzejojis Uldis Bērziņš